Kāpēc Mozum neļāva ieiet Apsolītajā zemē?

Atbilde



Mozus tiek slavēts kā izceļošanas vadītājs, caur kuru Dievs atbrīvoja savu tautu no Ēģiptes verdzības. Mozum Dievs uzticēja bauslību. Jēzus parādīja, ka Mozus paredzēja savu kā Mesijas darbu (Jāņa 3:14–15). Mozus ir minēts Ebrejiem 11. nodaļā kā ticības paraugs. 5. Mozus 34. nodaļā mēs lasām, ka Dievs pats apglabāja Mozu. Mums ir arī teikts, ka kopš tā laika Israēlā nav cēlies neviens pravietis kā Mozus, kuru Tas Kungs pazina vaigu vaigā. . . . Jo neviens nekad nav parādījis vareno spēku vai darījis tos brīnišķīgos darbus, ko Mozus darīja visa Israēla acīs (5. Mozus 34:10, 12). Tomēr Mozum, neskatoties uz visām viņa svētībām, nebija atļauts ieiet Apsolītajā zemē. Kāpēc ne?






5. Mozus 32:51–52 Dievs sniedz iemeslu, kāpēc Mozum nebija atļauts ieiet Apsolītajā zemē: Tas ir tāpēc, ka . . . tu lauzi man ticību izraēliešu klātbūtnē Meribas Kadešas ūdeņos Cīnas tuksnesī un tāpēc, ka tu neatbalstīji manu svētumu izraēliešu vidū. Tāpēc jūs redzēsiet zemi tikai no attāluma; jūs neieiesit tajā zemē, kuru es dodu Israēla tautai. Dievs bija uzticīgs savam solījumam. Viņš parādīja Mozum apsolīto zemi, bet neļāva viņam ienākt.



Notikums pie Meribas Kadešas ūdeņiem ir ierakstīts 4. skaitļa 20. nodaļā. Tuvojoties četrdesmit gadu ilgas klejošanas beigām, izraēlieši nonāca Cīnas tuksnesī. Ūdens nebija, un sabiedrība vērsās pret Mozu un Āronu. Mozus un Ārons devās uz Saiešanas telti un noliecās Dieva priekšā. Dievs lika Mozum un Āronam sapulcināt draudzi un runāt ar klinti. Iznāktu ūdens. Mozus paņēma zizli un sapulcināja vīrus. Tad, šķietami dusmās, Mozus tiem sacīja: Klausieties, jūs dumpinieki, vai mums ir jāiznes jums ūdens no šīs klints? Tad Mozus ar savu nūju divreiz sita pret akmeni (4.Mozus 20:10–11). Ūdens nāca no klints, kā Dievs bija apsolījis. Bet Dievs nekavējoties sacīja Mozum un Āronam, ka, tā kā viņi nespēja Viņam pietiekami uzticēties, lai godinātu Viņu kā svētu, viņi neievedīs Israēla bērnus Apsolītajā zemē (12. pants).





Sods mums var šķist bargs, taču, uzmanīgi aplūkojot Mozus rīcību, mēs redzam vairākas kļūdas. Acīmredzami, ka Mozus nepaklausīja tiešai Dieva pavēlei. Dievs bija pavēlējis Mozum runāt ar klinti. Tā vietā Mozus ar nūju sita pret akmeni. Agrāk, kad Dievs bija atnesis ūdeni no klints, Viņš lika Mozum to sasist ar nūju (2. Mozus 17). Bet Dieva norādījumi šeit bija atšķirīgi. Dievs vēlējās, lai Mozus Viņam uzticētos, īpaši pēc tam, kad viņi bija tik tuvas attiecības tik daudzus gadus. Mozum nevajadzēja izmantot spēku; viņam vienkārši vajadzēja paklausīt Dievam un zināt, ka Dievs būs uzticīgs savam solījumam.



Arī Mozus uzņēmās godu par ūdens iznesšanu. Viņš jautā pie klints sanākušajiem cilvēkiem, Must mēs iznest tev ūdeni no šīs klints? (Numuri 20:10, izcēlums pievienots). Šķiet, ka Mozus uzņemas nopelnus par brīnumu pats (un Ārons), nevis piedēvēja to Dievam. Mozus to darīja publiski. Dievs nevarēja atstāt to nesodītu un sagaidīt, ka izraēlieši sapratīs Viņa svētumu.

Ūdeni dodošā klints ir izmantota kā Kristus simbols 1. vēstulē korintiešiem 10:4. Klints tika sists 2. Mozus grāmatā 17:6, tāpat kā Kristus reiz tika sists krustā (Ebrejiem 7:27). Mozus runāšana ar klinti 4. Mozus 20. nodaļā varētu būt domāta kā lūgšanas attēls. Jēzus vienreiz tika sists, un Viņš turpina apgādāt ar dzīvo ūdeni tiem, kas ticībā lūdz Viņu. Kad Mozus dusmīgi sita pret akmeni, viņš iznīcināja Bībeles tipoloģiju un faktiski atkal sita krustā Kristu.

Mozus sods par nepaklausību, lepnumu un Kristus upura maldināšanu bija straujš; viņam tika liegts ieiet apsolītajā zemē (4.Mozus 20:12). Tomēr mēs neredzam, ka Mozus sūdzas par savu sodu. Tā vietā viņš turpina uzticīgi vadīt cilvēkus un godināt Dievu.

Savā svētumā Dievs ir arī līdzjūtīgs. Viņš uzaicināja Mozu uz Nebo kalnu, kur pirms viņa nāves parādīja savam mīļotajam pravietim Apsolīto zemi. 5. Mozus 34:4–5 ir rakstīts: Tad Tas Kungs viņam sacīja: šī ir zeme, ko es apsolīju Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, sacīdams: Es to došu taviem pēcnācējiem. Es tev ļāvu to redzēt ar tavām acīm, bet tu tajā nepārkāpsi.” Un tā Kunga kalps Mozus nomira tur Moābā, kā Tas Kungs bija sacījis. Mozus neveiksme pie klints nenoliedza un nepārtrauca viņa attiecības ar Dievu. Dievs turpināja izmantot pravieti un turpināja viņu mīlēt ar maigumu.