Kāpēc mums būtu jāizsūdz viens otram savos grēkos (Jēkaba ​​5:16)?

Atbilde



Jēkaba ​​vēstule uzsver lūgšanas spēku ticīgo dzīvē. Tas arī atgādina mums, ka pat tad, ja mēs patiesi pazīstam un mīlam To Kungu, mēs joprojām grēkojam. Kamēr mēs paliksim šajos zemes ķermeņos, mēs turpināsim cīnīties ar grēku. Kristus miesā mēs dažreiz grēkojam pret saviem brāļiem un māsām Kungā. Jēkaba ​​5:16 mums ir norādīts, kā rīkoties, kad grēkojam viens pret otru: Tāpēc izsūdziet viens otram savus grēkus un lūdziet viens par otru, lai jūs tiktu dziedināti. Taisnīga cilvēka lūgšana ir spēcīga un efektīva (Jēkaba ​​5:16).



Vārds atzīties nozīmē piekrist, atzīt vai teikt to pašu. Grēksūdze saka to pašu, ko Dievs saka par grēku vai tādu pašu skatījumu uz grēku kā Dievs. Tas ietver grēka atpazīšanu par to, kas tas patiesi ir, godīgi atzīstot mūsu izdarītos pārkāpumus. Grēksūdzē jāiekļauj arī attieksme, kas novērš grēku.





Jēkabs pamāca ticīgajiem, kuri cīnās ar grēku, meklēt uzticamus un uzticamus brāļus un māsas Kristū, kas aizbildinās par viņiem cīņā ar grēku. Viņš liek domāt, ka mēs nevērīgi izsūdzam savus grēkus jebkuram cilvēkam, bet gan nobriedušiem ticīgajiem, kuri sniegs garīgu un praktisku atbalstu. Protams, mums vajadzētu arī izsūdzēt savus grēkus tiem, pret kuriem esam grēkojuši, jo mēs meklējam piedošanu un atjaunošanu.



Izsūdzot viens otram grēkus Kristus miesā, var salauzt slepenā grēka spēku. Grēka piesegšana nedod nekādu labumu, bet rada negatīvas sekas: kad es atteicos atzīties savos grēkos, mans ķermenis iznira, un es vaidēju visas dienas garumā. Dienu un nakti tava disciplīnas roka bija smaga pār mani. Mani spēki iztvaikoja kā ūdens vasaras karstumā. Beidzot es tev izsūdzēju visus savus grēkus un pārstāju slēpt savu vainu. Es teicu sev: ‘Es atzīšu savu dumpīgumu Tam Kungam.’ Un tu man piedevi! Visa mana vaina ir pazudusi (Psalms 32:3–5, NLT). Slepenā grēka atzīšana jāveic ar apdomu. Atkarībā no situācijas, iespējams, ka grēks no jumtiem nav jākliedz. Grēksūdze ietver gudru un uzticamu uzticības personu izvēli, kas pareizi izturēsies pret patiesību.



Kā Dieva atdzimtajiem cilvēkiem mums jādzīvo patiesības gaismā: jo jūs kādreiz bijāt tumsa, bet tagad jūs esat gaisma Kungā. Dzīvojiet kā gaismas bērni (jo gaismas auglis ir viss labestība, taisnība un patiesība) (Efeziešiem 5:8–9). Kristīgo ticīgo sadraudzībā nevajadzētu pastāvēt slepenai uzvedībai un slēptiem grēkiem: tāpēc pārtrauciet melot. Teiksim saviem kaimiņiem patiesību, jo mēs visi esam viena ķermeņa daļas (Efeziešiem 4:25, NLT). Lai dzīvotu kā gaismas bērniem, mums ir jābūt godīgiem pret sevi un citiem par to, kas mēs esam, tostarp par saviem trūkumiem, neveiksmēm un cīņu ar grēku.



Apslēptais grēks ne tikai padara mūs par liekuļiem pasaulē, bet arī sarauj mūsu sadraudzību ar Dievu un attur mūs no citiem. No otras puses, grēksūdze sniedz Dieva žēlastību, piedošanu, brīvību no vainas, spēku sadraudzībā un daudzus Dieva svētības (Salamana Pamācības 28:13; Psalms 32:2; 1. Jāņa 1:8–10).

Lai gan grēksūdze ir būtiska kristīgās dzīves sastāvdaļa, tai nav nepieciešams priesteris vai kāds cits baznīcas iecelts starpnieks. Ir tikai Viens, kurš var atbrīvot mūs no grēka, un tas ir Dievs (skat. 130. psalmu); starp mums un Dievu ir tikai viens Starpnieks, un tas ir Jēzus Kristus (1. Timotejam 2:5). Mēs izsūdzam viens otram savos grēkos, lai ceļā lūgtu lūgšanu, pamudinājumu un spēku.

Savā komentārā Atverot Džeimsu Rodžers Elsvorts sniedz papildu skaidrojumu par to, kāpēc mums vajadzētu izsūdzēt viens otram savus grēkus: Grēksūdzei vienmēr jābūt tikpat plašai kā grēkam. Ja mēs esam slepeni grēkojuši, mums tas ir jāatzīst Dievam. Ja esam grēkojuši pret kādu citu, mums tas ir jāatzīst Dievam un tam, kam esam nodarījuši pāri. Un, ja esam grēkojuši publiski, mums tas ir jāatzīst Dievam un publiski (Day One Publications, 2009, 162. lpp.).

Privāta atzīšanās Dievam ir nepieciešama, jo tā mūs attīra un atjauno mūsu sadraudzību ar Viņu (1. Jāņa 1:9). Tāpat, ja mēs meklējam godīgu izlīgšanu ar cilvēku, kuram esam nodarījuši pāri, mēs iegūstam atjaunotas attiecības gan ar Dievu, gan otru cilvēku: Tātad, ja jūs sniedzat upuri pie altāra Templī un pēkšņi atceraties, ka kādam ir kaut kas pret jums. , atstājiet savu upuri tur pie altāra. Ej un samierinies ar to cilvēku. Tad nāciet un upurējiet savu upuri Dievam (Mateja 5:23–24, NLT). Un, kā mudina Jēkabs, ja esam grēkojuši pret baznīcu, mums tas ir publiski jāatzīst. Publiskā grēksūdze ir redzama arī Apustuļu darbos 19:18: Daudzi no tiem, kas tagad ticēja, nāca un atklāti atzinās, ko bija izdarījuši.

Kāpēc mēs viens otram izsūdzam savus grēkus? Jo pastāvīgas grēksūdzes un piedošanas attiecības starp brāļiem un māsām Kristū audzina godīgumu un šķīstību un atspoguļo vienotību, ko draudzei ir paredzēts iemiesot: esiet laipni un žēlsirdīgi viens pret otru, piedodiet viens otram, tāpat kā Dievs Kristū jums piedeva (Efeziešiem). 4:32).