Kāpēc desmit baušļos ir 'Tev nav citu dievu kā Manis'?

Atbilde



Mozus bauslība ir balstīta uz desmit baušļiem, un bauslība tika veidota pēc pirmā baušļa: Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedu no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. Jums nebūs citu dievu kā Manis (5. Mozus 5:6-7 NKJV). Šeit mēs redzam ne tikai Dieva aizliegumu pret elkdievību, bet arī Viņa iemeslus šim aizliegumam. Tas bija Dievs Kungs, kuram bija spēks izvest Savu tautu no Ēģiptes verdzības. Viņš vienīgais pietiekami rūpējās par tiem, lai izvēlētos tos par savējiem, un Viņš vienīgais tos atbrīvoja un aizsargāja. Par to visu Viņš paziņo, ka tikai Viņš ir pelnījis tikt pielūgts un cienīts. Neviens elks, kas izgatavots no koka vai akmens, nav Dievs. Elki ir kurli, mēmi, akli un bezspēcīgi (Jesajas 44:18).



Pāvila vēstulē romiešiem norādīts, ka Dieva acīs ir nepareiza lietu pielūgšana pašā radībā, nevis tikai to tēlu (Romiešiem 1:25). Pāvils arī brīdina kolosiešus nepielūgt citas pārdabiskas būtnes: Neļaujiet nevienam, kas priecājas par viltus pazemību un eņģeļu pielūgšanu, diskvalificēt jūs uz balvu (Kolosiešiem 2:18a). Jēzus paplašināja citu dievu definīciju, iekļaujot tajā jēdzienus papildus attēliem, dzīvām būtnēm un citām pārdabiskām būtnēm. Mateja 6:24 Viņš brīdina par materiālo lietu pielūgšanu. Neviens nevar kalpot diviem kungiem. Vai nu viņš ienīdīs vienu un mīlēs otru, vai arī viņš būs uzticīgs vienam un nicinās otru. Jūs nevarat kalpot gan Dievam, gan naudai. Grieķu vārds mamonas , kas šeit tulkots kā nauda, ​​nenozīmē naudu kabatās. Tā ir bagātības jeb naudas (īpaši mantkārībā iegūtas bagātības) personifikācija, kuras mīlestība mūsdienu terminoloģijā ir materiālisms. Materiālu lietu pielūgšanas briesmas ir skaidri izklāstītas stāstā par jauno bagāto valdnieku (Mateja 19:16-26), kurš novērsās no Kristus, jo nevarēja šķirties no savas bagātības.





Simsons (Soģu 14–16), lai gan viņš bija nošķirts Dievam kā nazīrietis, pielūdza citu dievu, kas viņa bagātībai bija daudz tuvāks nekā bagātajam. Simsona dievs bija viņš pats, un viņa lepnums un sevis pielūgšana noveda pie viņa krišanas. Viņš bija tik pārliecināts par savām spējām, ka uzskatīja, ka viņam Dievs vairs nav vajadzīgs, un galu galā, neskatoties uz to, ka viņš tika sists, akls un pazemots, Simsons nenožēloja grēkus un neuzzināja, ka viņa ceļš nav Dieva ceļš. Viņu vairāk uztrauca atriebība un redze, nevis Dieva plāns Viņa izredzētajai tautai. Viņš kalpoja sev un savām prioritātēm, padarot tās par saviem elkiem.



Tos, kas pielūdz citus dievus, galu galā gaida tāds pats liktenis kā Baala praviešiem Karmela kalnā, kur pravietis Elija viņus izaicināja uz dueli. Elija un Bāla pravieši upurēja savām dievībām, taču viņi upurus nededzināja. Dievs, kurš atbildēja uz viņu lūgumiem un pieņēma viņu upuri, tiks pasludināts par vienu patieso Dievu visam Izraēlam. Baala pravieši sāka agri un lūdza un lūdza Baalu ​​sadedzināt viņu upuri. Tikmēr Elija viņus apsmēja. Kliedziet skaļāk... Viņš noteikti ir dievs. Varbūt viņš ir iegrimis domās, aizņemts vai ceļo. Varbūt viņš guļ un ir jāpamodina (1. Ķēniņu 18:27). Galu galā izraēlieši nogalināja visus Baala praviešus pēc tam, kad vienīgais patiesais Dievs parādīja savu spēku, sadedzinājot upuri, ūdeni, malku, akmeņus un zemi pie altāra.



Mūsu Dievs nekad nav aizņemts, neguļ, neceļo vai nav apjucis. Pāvils apraksta Dieva suverenitāti: Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā atrodas, ir debesu un zemes Kungs un nedzīvo ar rokām celtos tempļos. Un viņu nekalpo cilvēka rokas, it kā Viņam kaut kas būtu vajadzīgs, jo Viņš pats visiem cilvēkiem dod dzīvību un elpu un visu pārējo. …Tāpēc, tā kā mēs esam Dieva pēcnācēji, mums nevajadzētu domāt, ka Dievišķā Būtne ir kā zelts, sudrabs vai akmens – tēls, kas veidots pēc cilvēka ieceres un prasmēm (Apustuļu darbi 17:24-25, 29). Dievs mums pavēl nekalpot citiem dieviem, jo ​​nav citu dievu, izņemot tos, kurus mēs paši radām. Dāvids apraksta, kas sagaida cilvēku, kurš nostāda Dievu augstāk par visu: Svētīgs ir cilvēks, kas paļaujas uz To Kungu, kurš neskatās uz lepnajiem, uz tiem, kas vēršas pie viltus dieviem (Psalms 40:4).