Kāpēc Dievs mūs pārbauda?

Kāpēc Dievs mūs pārbauda? Atbilde



Kad mēs jautājam, kāpēc Dievs mūs pārbauda vai ļauj mums tikt pārbaudītiem, mēs atzīstam, ka pārbaudījumi patiešām nāk no Viņa. Kad Dievs pārbauda Savus bērnus, Viņš dara vērtīgu lietu. Dāvids meklēja Dieva pārbaudījumus, lūdzot Viņam pārbaudīt viņa sirdi un prātu un pārliecināties, ka tie ir Viņam patiesi (Psalms 26:2; 139:23). Kad Dievs pārbaudīja Ābrāmu Īzāka upurēšanas jautājumā, Ābrams paklausīja (Ebrejiem 11:17–19) un parādīja visai pasaulei, ka viņš ir ticības tēvs (Romiešiem 4:16).






Gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā vārdi tulkots tests nozīmē pierādīt ar izmēģinājumu. Tāpēc, kad Dievs pārbauda savus bērnus, Viņa mērķis ir pierādīt, ka mūsu ticība ir patiesa. Dievam tas nav jāpierāda, jo Viņš zina visu, bet Viņš pierāda, ka mūsu ticība ir patiesa, ka mēs patiesi esam Viņa bērni un ka neviens pārbaudījums neuzvarēs mūsu ticību.



Savā līdzībā par sējēju Jēzus norāda, ka tie, kas atkrīt, ir tie, kuri ar prieku uzņem Dieva Vārda sēklu, bet, tiklīdz pienāk pārbaudījumu laiks, viņi atkrīt. Jēkabs saka, ka mūsu ticības pārbaude attīsta neatlaidību, kas noved pie brieduma mūsu ceļā ar Dievu (Jēkaba ​​1:3–4). Jēkabs turpina teikt, ka pārbaude ir svētība, jo, kad pārbaudījums būs beidzies un mēs būsim izturējuši pārbaudījumu, mēs saņemsim dzīvības vainagu, ko Dievs ir apsolījis tiem, kas viņu mīl (Jēkaba ​​1:12). Pārbaudes nāk no mūsu debesu Tēva, kurš visu dara kopā par labu tiem, kas Viņu mīl un ir aicināti būt par Dieva bērniem (Romiešiem 8:28).





Pārbaudes vai izmēģinājumi, kas mums tiek pakļauti, notiek dažādos veidos. Lai kļūtu par kristieti, mums bieži vien būs jāiziet no savas komforta zonas un jāiet nezināmajā. Neatlaidība pārbaudēs rada garīgo briedumu un pilnīgumu. Tāpēc Jēkabs rakstīja: Uzskatiet to par tīru prieku, mani brāļi, kad jūs saskaraties ar dažādiem pārbaudījumiem (Jēkaba ​​1:2). Ticības pārbaude var notikt nelielos veidos un ikdienas aizkaitinājumos; tās var būt arī smagas ciešanas (Jesaja 48:10) un sātana uzbrukumi (Ījaba 2:7). Lai kāds būtu pārbaudījumu avots, mums ir izdevīgi iziet pārbaudījumus, ko Dievs atļauj.



Stāstījums par Ījabu ir lielisks piemērs tam, ka Dievs ir ļāvis vienam no saviem svētajiem tikt velnam pārbaudītam. Ījabs pacietīgi izturēja visus savus pārbaudījumus un negrēkojās, apsūdzot Dievu par nepareizu rīcību (Ījaba 1:22). Tomēr stāstījums par Ījaba pārbaudījumiem ir pierādījums tam, ka Sātana spējas mūs pārbaudīt ierobežo Dieva augstākā kontrole. Neviens dēmons nevar mūs pārbaudīt vai nomocīt ar vairāk nekā to, ko Dievs ir noteicis. Visi mūsu pārbaudījumi virzās uz Dieva nevainojamo nolūku un mums ir labums.

Ir daudz pozitīvu pārbaužu rezultātu piemēru. Psalmu sacerētājs salīdzina mūsu pārbaudījumus ar to, ka mēs esam attīrīti kā sudrabs (Psalms 66:10). Pēteris runā par mūsu ticību kā par vērtīgāku par zeltu, un tāpēc mēs ciešam bēdas visos pārbaudījumos (1. Pētera 1:6–7). Pārbaudot mūsu ticību, Dievs liek mums izaugt par spēcīgiem mācekļiem, kas patiesi dzīvo ticībā, nevis no tā, ko mēs redzam (2. Korintiešiem 5:7).

Kad mēs piedzīvojam dzīves vētras, mums vajadzētu būt kā kokam, kas arvien dziļāk izrok savas saknes, lai labāk satvertu zemi. Mums ir dziļāk jāierok savas saknes Dieva Vārdā un jāturas pie Viņa apsolījumiem, lai mēs varētu izturēt visas pret mums vērstās vētras.

Visvairāk iepriecina tas, ka mēs zinām, ka Dievs nekad neļaus mūs pārbaudīt vairāk, nekā mēs spējam tikt galā ar Viņa spēku. Viņa žēlastība mums ir pietiekama, un Viņa spēks ir pilnīgs mūsu vājībā (2. Korintiešiem 12:9). Tāpēc, Pāvils teica, Kristus dēļ es priecājos par vājībām, apvainojumiem, grūtībām, vajāšanām, grūtībām. Jo, kad esmu vājš, tad esmu stiprs.



Top