Kāpēc Dievs pieļauj slimības?

Atbilde



Slimības problēma vienmēr ir grūti risināma. Galvenais ir atcerēties, ka Dieva ceļi ir augstāki par mūsu ceļiem (Jesajas 55:9). Kad mēs ciešam no slimības, slimības vai traumas, mēs parasti koncentrējamies tikai uz savām ciešanām. Slimības pārbaudījuma vidū ir ļoti grūti koncentrēties uz to, ko labu Dievs varētu radīt tā rezultātā. Vēstule Romiešiem 8:28 mums atgādina, ka Dievs var radīt labu jebkurā situācijā. Daudzi cilvēki uz slimības laikiem atskatās kā uz laiku, kad viņi kļuva tuvāk Dievam, iemācījās Viņam vairāk uzticēties un/vai iemācījās patiesi novērtēt dzīvi. Tāda ir Dieva perspektīva, jo Viņš ir suverēns un zina gala rezultātu.






Tas nenozīmē, ka slimības vienmēr ir no Dieva vai ka Dievs mums vienmēr sagādā slimības, lai mācītu mums garīgu mācību. Pasaulē, kurā ir grēks, slimības, slimības un nāve vienmēr būs ar mums. Mēs esam kritušas būtnes ar fiziskajiem ķermeņiem, kas ir pakļauti slimībām un slimībām. Dažas slimības ir vienkārši šīs pasaules dabiskās norises rezultāts. Slimība var būt arī dēmoniska uzbrukuma rezultāts. Bībelē ir aprakstīti vairāki gadījumi, kad fiziskas ciešanas izraisīja Sātans un viņa dēmoni (Mateja 17:14-18; Lūkas 13:10-16). Tātad dažas slimības nav no Dieva, bet no sātana. Pat šajos gadījumos Dievs joprojām kontrolē. Dievs dažreiz atļauj grēkam un/vai sātanam radīt fiziskas ciešanas. Pat tad, ja slimība nav tieši no Dieva, Viņš to izmantos saskaņā ar Savu pilnīgo gribu.



Tomēr nav noliedzams, ka Dievs dažkārt ar nolūku atļauj vai pat izraisa slimību, lai īstenotu Viņa suverēnās ieceres. Lai gan šajā fragmentā slimība nav tieši pieminēta, Ebrejiem 12:5-11 ir aprakstīts, ka Dievs mūs māca 'nest taisnības ražu' (11. pants). Slimības var būt Dieva mīlestības pilnās disciplīnas līdzeklis. Mums ir grūti aptvert, kāpēc Dievs tā rīkojas. Bet, ticot Dieva suverenitātei, nav citas izvēles, kā vien ciest, jo Dievs pieļauj un/vai rada.





Visspilgtākais piemērs tam Rakstos ir atrodams 119. psalmā. Ievērojiet virzību cauri 67., 71. un 75. pantam – 'Pirms manis mocījās, es nomaldījos, bet tagad paklausu jūsu vārdam... Man bija labi būt nomocīts, lai es varētu uzzināt Tavus pavēles... Es zinu, ak Kungs, ka Tavi likumi ir taisni, un tu esi mani nomocījis. 119. psalma autors ciešanas aplūkoja no Dieva perspektīvas. Viņam bija labi, ka viņš tika nomocīts. Tā bija uzticība, kas lika Dievam viņu nomocīt. Bēdu rezultāts bija tāds, ka viņš uzzināja Dieva pavēles un paklausīja Viņa Vārdam.



Atkal, ar slimībām un ciešanām tikt galā nekad nav viegli. Viena lieta ir droša, slimības nedrīkst likt mums zaudēt ticību Dievam. Dievs ir labs, pat ja mēs ciešam. Pat vislielākās ciešanas — nāve — ir Dieva labestības akts. Ir grūti iedomāties, ka ikviens, kurš slimības vai ciešanu dēļ atrodas debesīs, nožēlo to, ko piedzīvojis šajā dzīvē.

Pēdējā piezīme — kad cilvēki cieš, mūsu pienākums ir viņiem kalpot, rūpēties par viņiem, lūgt par viņiem un mierināt. Kad cilvēks cieš, ne vienmēr ir pareizi uzsvērt, ka Dievs no ciešanām nesīs labu. Jā, tā ir patiesība. Tomēr ciešanu vidū ne vienmēr ir labākais laiks, lai dalītos šajā patiesībā. Cilvēkiem, kas cieš, ir vajadzīga mūsu mīlestība un iedrošinājums, ne vienmēr atgādinājums par saprātīgu Bībeles teoloģiju.

Liecība par ciešanām:
Liels paldies tam, kurš atbildēja uz šo jautājumu, kāpēc Dievs pieļauj slimības. Tas bija ļoti interesanti. Tas ir kaut kas, par ko visi cilvēki brīnās, kāpēc. Manā gadījumā mans vīrs cieta no ļoti reta veida smadzeņu vēža un tagad ir kopā ar Kungu. Viņš aizgāja mūžībā 17. aprīlī un bija patiesa svētība daudziem cilvēkiem. Viņa slimības dēļ viņa māsa tika atbrīvota no kulta gūsta, un tagad patiesi pazīst To Kungu. Pat ja es tiku izglābts, es daudz labāk saprotu, ko nozīmē uzticēties un dzīvot taisnīgu dzīvi. Tas ir patiesi pārsteidzoši, kā Kungs izmanto slimību vai pat mīļotā nāvi. Liels paldies visiem cilvēkiem, kuri atbild uz šiem jautājumiem. Tā ir patiesa svētība daudziem cilvēkiem.