Kāpēc Jānis Kristītājs teica: Viņam jāpieaug, bet man jāsamazinās (Jāņa 3:30)?

Atbilde

Jāņa Kristītāja apgalvojums, ka Viņam ir jāpalielinās, bet man jāsamazinās (Jāņa 3:30, ESV), ir vienkāršs, bet ievērojams, un tas ir viens no atdarinātākajiem apgalvojumiem, kas jebkad izteikts. Stāstījumā mēs atklājam, ka Jāņa mācekļi viņam pauda bažas, ka daudzi seko Jēzum un tiek kristīti Viņa (Jāņa 3:26). Tā kā Jāņa kalpošana bija Mesijas priekštecis, Jāņa kalpošana bija sākusies daudz agrāk, un daudzi sekoja Jānim. Tāpēc dažus satrauca tas, ka Jēzus sludināja vienu un to pašu vēsti un kristīja, bet daži vispār apiet Jāni un iet tieši pie Jēzus.

Jānis atbildēja, atgādinot saviem sekotājiem, ka cilvēkam nav nekā, ja vien tas nav dots no debesīm (Jāņa 3:27), norādot, ka Jēzus ir ieguvis savu sekošanu pareizi un ka tā ir debesu svētība. Jānis arī norādīja, ka, ja viņa paša kalpošana tiktu piešķirta no debesīm, tās noslēgumu tāpat varētu noteikt Dieva plāns. Izsakot šos apgalvojumus, Jānis izrādīja milzīgu pazemību un izpratni par Dieva ieceri. Viņš arī atgādināja saviem mācekļiem, ka viņš nekad nav apgalvojis, ka ir Kristus, bet ka viņš vienkārši paziņoja par Kristus ierašanos (Jāņa 3:28). Jānis piebilda, ka viņa atrašanās tik tuvu Kristum sagādāja viņam lielu prieku (Jāņa 3:29), tāpēc viņu ne mazākajā mērā nesatrauca Jēzus sekošanas pieaugums. Tas bija izstrādāts, un Džons par to priecājās.

Šajā kontekstā Jānis izteica savu galīgo apgalvojumu, ka Viņam [Jēzum] ir jāpalielinās, bet man ir jāsamazinās (Jāņa 3:30, NKJV), vai, kā saka NIV, Viņam jākļūst lielākam; Man jākļūst mazākam. Ar šo paziņojumu Jānis atzīst, ka Jēzum bija jākļūst ievērojamākam un ka Jāņa kalpošanai vajadzētu sākt samazināties. Maleahija 3:1 bija pravietojis par Mesijas priekšteci, un Jānis bija šis priekštecis, saskaņā ar Jēzu (Mateja 11:10). Ir dabiski, ka priekštecis — tas, kurš iet pa priekšu — vai Mesijas vēstnesis nojauks no ceļa, tiklīdz Jēzus sāks pildīt Savu kalpošanu. Tieši to Jānis darīja, un viņš maigi palīdzēja saviem mācekļiem to saprast.

Tik bieži mums ir viegli vēlēties noturēties savās pozīcijās vai lomās. Mēs veltām daudz pūļu, cenšoties aizsargāt šīs lomas un paturēt tās sev. Jānis ar savu piemēru parāda, ka ir daudz labāks veids. Jānis mums parāda, kā laipni paiet malā, lai ļautu citiem pildīt savas lomas. Vēl svarīgāk ir tas, ka Jānis saka: Viņam ir jāpalielinās, bet man jāsamazinās, viņš mums ir paraugs, kā paaugstināt Dievu un pazemoties Dieva priekšā. Tā acīmredzami ir svarīga īpašība Dieva acīs. Dievs iebilst pret lepnajiem, bet dod žēlastību tiem, kas ir pazemīgi (Jēkaba ​​4:6). Kad mēs nokļūstam no ceļa un ļaujam Dievam paveikt to, ko Viņš ir iecerējis, tad daudz kas ir paveikts. No otras puses, kad mēs iejaucamies un cenšamies palīdzēt Dievam, mēs varam atklāt, ka strādājam pretī tam, ko Dievs vēlas darīt. Atgādiniet, kā pēc tam, kad Jēzus bija pravietojis, kā Viņš mirs (Mateja 16:21), Pēteris paņēma Jēzu malā un norāja Viņu, noliedzot, ka Jēzus nomirs, kā Viņš pravietoja (Mateja 16:22). Tad Pēteris dzirdēja šausmīgos vārdus: Atkāpies no manis, sātan! (Mateja 16:23), jo Pēteris tiecās pēc savām, nevis Dieva interesēm.

Atšķirībā no Pētera šajā situācijā Jānis saprata, ka Jēzum ir jāpieaug un ka Jānim jāmazinās. Tā kā Jānis pienācīgi cienīja Kristu, viņš varēja pazemoties un izkāpt no ceļa. Šī mums ir neticama mācība un pazemības piemērs.