Kāpēc Jēzus teica Marijai: “Nepieķeries man” (Jāņa 20:17)?

Jāņa 20:17 ir ierakstīti Jēzus vārdi Marijai Magdalēnai viņa augšāmcelšanās brīdī: 'Nepieķeries Man.' Lai saprastu, kāpēc Jēzus deva šo norādījumu, ir svarīgi aplūkot šī panta kontekstu. Plašākā nodaļas kontekstā Marija ir tikko redzējusi augšāmcēlušos Kungu un ir prieka un aizkustinājuma pārņemta. Viņa ir tik ļoti pārvarēta, ka ir nokritusi ceļos un satvērusi Jēzus kājas. Toreiz Jēzus vārdi Marijai bija nevis viņu noraidīt, bet gan maigi atgādināt, ka viņa darbs uz Zemes ir pabeigts, un viņai ir pienācis laiks pieņemt ziņas un doties tālāk.

Lūdzot Marijai nepieķerties viņam, Jēzus demonstrēja savu varu un kontroli pār situāciju. Viņš bija atgriezies no miroņiem, un dabas likumi viņu vairs nesaistīja. Tagad viņš varēja brīvi atgriezties savā likumīgajā vietā Debesīs, un Marijai šis fakts bija jāatgādina. Jēzus vārdi bija veids, kā Marijai pateikt, ka viņš nav viņas fiziskais enkurs un ka viņai ir pienācis laiks atlaist un pieņemt savu jauno realitāti.

Jēzus vārdi Marijai arī parāda viņa līdzjūtīgo dabu. Viņš varēja pateikt kaut ko daudz skarbāku vai vienkārši aiziet, neko nesakot, bet tā vietā viņš izvēlējās būt maigs un iejūtīgs. Jēzus aicināja Mariju pieņemt savu jauno realitāti ar žēlastību un cieņu. Viņš arī mudināja viņu pārvarēt savas bēdas un turpināt ticības un paklausības ceļu.

Jāņa 20:17 Jēzus atgādināja Marijai Magdalēnai par Viņa augšāmcelšanās spēku un viņas ticības nozīmi. Viņš arī izrādīja savu līdzjūtību un sapratni pret viņas emocijām lielas traģēdijas vidū. Sakot Marijai, lai viņa nepieķeras viņam, viņš demonstrēja savu autoritāti un kontroli pār situāciju, kā arī līdzjūtību un izpratni pret viņas jūtām.

Kad Jēzus augšāmcēlās no miroņiem, Marija Magdalēna satika Viņu pie kapa, un, atpazinusi Viņu, viņa pieķērās Viņam. “Jēzus viņai sacīja: “Nepieķeries man, jo es vēl neesmu uzkāpis pie Tēva; bet ej pie maniem brāļiem un saki tiem: “Es eju pie sava Tēva un jūsu Tēva, un pie sava Dieva un jūsu Dieva”” (Jāņa 20:17, ESV).



Agrā svētdienas rītā, trešajā dienā pēc tam, kad Jēzus bija sists krustā, Marija Magdalēna devās uz Jēzus kapu. Viņa bija pārsteigta, redzot, ka lielais akmens, kas aizzīmogoja ieeju, ir noritināts (Jāņa 20:1). Kad viņa pastāstīja Pēterim un Jānim, viņi skrēja uz kapu (Jāņa 20:2–4). Pēc izmeklēšanas viņi redzēja, noticēja un atgriezās savās mājās (Jāņa 20:5–10). Marija palika pie kapa un raudāja, jo viņa vēl nesaprata, ka Jēzus ir augšāmcēlies no miroņiem. Viņa ieraudzīja divus eņģeļus un paskaidroja, ka raud, jo nezina, kur tika aizvests Jēzus ķermenis (Jāņa 20:11–13). Pēc tam viņa ieraudzīja Jēzu, bet nepazina Viņu. Uzskatot, ka Viņš ir dārznieks, viņa jautāja Viņam, kur ķermenis tika aizvests (Jāņa 20:14–15). Kad Jēzus viņu sauca vārdā, viņa atpazina Jēzu un pieķērās Viņam (Jāņa 20:16).



Jēzus saka Marijai: 'Nepieķeries man.' Viņš viņai paskaidro, ka vēl nebija pacēlies pie Tēva . Viņš joprojām bija tur, un Viņš vēl negāja prom. Viņai nebija jāturas pie Viņa, it kā lai atturētu Viņu no aiziešanas. Viņš bija atgriezies no miroņiem un vēl negrasījās pacelties pie Tēva. Viņš lika Marijai doties pie Viņa “brāļiem”, citiem mācekļiem, un pastāstīt tiem, ka Viņš gatavojas pacelties pie Tēva (Jāņa 20:17). Marija darīja tieši tā, kā bija norādīts (Jāņa 20:18).



Jēzus kādu laiku palika kopā ar saviem mācekļiem, pirms devās pie Tēva. Viņš viņiem parādījās vairākas reizes, stiprinot viņu ticību (piemēram, Jāņa 20:19–29). Viņi noteikti priecājās atkal redzēt Viņu. Marija bija ļoti priecīga, ka Jēzus ir augšāmcēlies no miroņiem. Viņa bija noskumis par Viņa nāvi un raudāja pie Viņa kapa. Šis bija Cilvēks, kurš viņu bija atbrīvojis no septiņiem dēmoniem un kuram viņa sekoja kopš Viņa kalpošanas sākuma (Lūkas 8:2). Nav pārsteigums, ka, kad viņa atpazina Viņu un saprata, ka Viņš patiešām ir augšāmcēlies no mirušajiem, viņas reakcija bija pieķerties Viņam.

Sakot Marijai: „Nepieķeries man”, Jēzus viņai maigi atgādināja, ka Viņam ir lietas, kas jādara, un arī viņa to darīja. Viņš uzdeva viņai priecīgu uzdevumu paziņot mācekļiem, ka Viņš vairs nav miris. Viņš bija uzvarējis nāvi un atgriezās tieši tā, kā bija teicis. Visticamāk, ka Marija bija viena no sievietēm, kas minētas Apustuļu darbos 1:14, kas veltīja sevi lūgšanām un gaidīja Svētā Gara atnākšanu, kuru Jēzus teica, ka Viņš un Tēvs sūtīs (Jāņa 14:26; 15: 26). Lai gan Bībele mums neko daudz nestāsta par Mariju Magdalēnu, ir skaidrs, ka viņa mīlēja Jēzu. Viņa saņēma vērtīgu svētību, jo bija pirmā persona, kas ir reģistrēta, kas redzēja Jēzu pēc Viņa augšāmcelšanās. Viņa mīlēja Viņu tik ļoti, ka viņas pirmā reakcija bija satvert Viņu un neatlaist.

Jēzus vārdi Marijai: “Nepieķeries man” nebija pārmetums; drīzāk tie bija mierinājums, ka Viņš būs blakus vēl kādu laiku. Marijas atbilde Jēzum sniedz mums iespēju pārdomāt, vai mēs patiešām mīlam Jēzu. Vai Viņa nāve un augšāmcelšanās mums tikai vēsturiski fakti? Vai arī mēs, tāpat kā Marija, mīlam Viņu pietiekami, lai pieķertos Viņam un pēc tam izpildītu uzdevumus, ko Viņš mums ir devis?