Kāpēc Dievs nocietināja faraona sirdi?

Atbilde



2.Mozus 7:3-4 saka: Bet es nocietināšu faraona sirdi un, lai gan es vairoju savas brīnuma zīmes un brīnumus Ēģiptē, viņš jūs neklausīs. Tad es uzlikšu savu roku uz Ēģipti un ar vareniem tiesas darbiem izvedīšu...savu tautu, izraēliešus. Šķiet netaisnīgi, ka Dievs nocietina faraona sirdi un pēc tam sodīja faraonu un Ēģipti par to, ko faraons nolēma, kad viņa sirds bija nocietināta. Kāpēc Dievs būtu nocietinājis faraona sirdi, lai Viņš varētu vēl bargāk tiesāt Ēģipti ar papildu mocībām?






Pirmkārt, faraons nebija nevainīgs vai dievbijīgs cilvēks. Viņš bija brutāls diktators, kas pārraudzīja šausmīgos izraēliešu vardarbību un apspiešanu, kuru skaits, visticamāk, tajā laikā pārsniedza 1,5 miljonus. Ēģiptes faraoni bija paverdzinājuši izraēliešus 400 gadus. Iepriekšējais faraons — iespējams, pat attiecīgais faraons — pavēlēja nogalināt izraēliešu vīriešu kārtas mazuļus pēc piedzimšanas (2. Mozus 1:16). Faraons, ko rūdīja Dievs, bija ļauns cilvēks, un viņa vadītā tauta piekrita viņa ļaunajai rīcībai vai vismaz neiebilda tai.



Otrkārt, vismaz pāris reizes faraons nocietināja savu sirdi, lai neļautu izraēliešiem iet. Bet, kad faraons redzēja, ka ir atvieglojums, viņš nocietināja savu sirdi (2. Mozus 8:15). Bet arī šoreiz faraons nocietināja savu sirdi (2. Mozus 8:32). Šķiet, ka gan Dievs, gan faraons vienā vai otrā veidā bija aktīvi faraona sirds nocietināšanā. Mocībām turpinoties, Dievs deva faraonam arvien bargākus brīdinājumus par gaidāmo pēdējo tiesu. Faraons izvēlējās vēl vairāk tiesāt sevi un savu tautu, nocietinot savu sirdi pret Dieva pavēlēm.





Var gadīties, ka faraona cietsirdības dēļ Dievs vēl vairāk nocietināja faraona sirdi, pieļaujot dažas pēdējās mocības un parādot Dieva pilno godību (2. Mozus 9:12; 10:20, 27). Faraons un Ēģipte šos spriedumus bija cēluši uz sevi ar 400 gadu verdzību un masu slepkavībām. Tā kā grēka alga ir nāve (Romiešiem 6:23), un faraons un Ēģipte bija šausmīgi grēkojuši pret Dievu, tas būtu bijis taisnīgi, ja Dievs būtu pilnībā iznīcinājis Ēģipti. Tāpēc tas, ka Dievs nocietināja faraona sirdi, nebija netaisnīgs, un tas, ka Viņš nesa Ēģiptei papildu mocības, nebija netaisnīgs. Mēras, lai arī cik briesmīgas tās bija, patiesībā parāda Dieva žēlsirdību, nesagraujot Ēģipti pilnībā, kas būtu bijis pilnīgi taisnīgs sods.



Romiešiem 9:17-18 teikts: Jo Raksti saka faraonam: “Tieši šim nolūkam es tevi uzmodināju, lai parādītu tevī Savu spēku un lai Mans vārds tiktu sludināts visā pasaulē.” Tāpēc Dievs apžēlo. par kuriem Viņš vēlas apžēloties, un Viņš nocietina tos, kurus Viņš vēlas nocietināt. No cilvēciskā viedokļa šķiet nepareizi, ka Dievs cilvēku nocietina un pēc tam sodīja cilvēku, kuru Viņš ir nocietinājis. Tomēr, runājot Bībelē, mēs visi esam grēkojuši pret Dievu (Romiešiem 3:23), un taisnīgais sods par šo grēku ir nāve (Romiešiem 6:23). Tāpēc Dieva rūdīšana un sodīšana cilvēku nav netaisnīga; tas patiesībā ir žēlsirdīgs salīdzinājumā ar to, ko persona ir pelnījusi.