Kas/kas ir Jūdas cilts lauva?

Atbilde



Jūdas cilts lauva ir simbols, kas atrodams 1. Mozus grāmatā un Atklāsmes grāmatā. 1. Mozus grāmatā Jēkabs svētī savu dēlu Jūdu, atsaucoties uz viņu un viņa nākamo cilti kā lauvas mazuli un lauvu (1. Mozus 49:9). Atklāsmes grāmatā šis simbols atkal ir redzams, kad tiek paziņots, ka Jūdas cilts Lauva ir uzvarējusi un ir cienīga atvērt tīstokli un tā septiņus zīmogus (Atklāsmes 5:5). Jēzus ir Tas, kurš ir cienīgs atvērt grāmatu (skat. Jāņa 5:22). Tāpēc Jēzus ir Jūdas cilts lauva.



1. Mozus grāmatā, kad Jēkabs svētī savus bērnus, viņš apsola Jūdai, ka viņa brāļi viņu slavēs un paklanīsies viņa priekšā. Jēkabs arī saka Jūdai: Tu esi lauvas mazulis, Jūda; tu atgriezies no laupījuma, mans dēls. Kā lauva viņš tup un guļ, kā lauva — kurš gan uzdrošinās viņu pamodināt? (1. Mozus 49:9). Jēkabs saka, ka nākotnē scepteris un valdnieka spieķis neatkāpsies no Jūdas, kamēr neatnāks tas, kam tas pieder, un tautu paklausība būs Viņa (1. Mozus 49:10). Šis mesiāniskais pravietojums norāda uz Kunga Jēzus otro atnākšanu, Jūdas pēcnācēju, kurš valdīs pār zemi (Atklāsmes 19:11–16).





Balstoties uz Jēkaba ​​svētību, lauva ir Jūdas cilts simbols, kas ir pazīstama kā ķēniņa cilts (ķēniņš Dāvids bija no Jūdas cilts). Lauvas simbolizē spēku, niknumu un varenību. Lauvas ir zvēru ķēniņš, un lauva no Jūdas cilts ir visa ķēniņš. Vecajā Derībā Dievs dažreiz tiek aprakstīts kā lauva. Jesajas 31:4, tāpat kā lauva rūk, liela lauva pār savu laupījumu — un, lai gan pret to tiek sasaukta vesela ganu pulciņa, viņu kliedzieni to nebiedē. . . tā Tas Kungs, visvarens, nāks lejā, lai cīnītos Ciānas kalnā un tā augstumos. Tas Kungs nebaidās no saviem ienaidniekiem. Viņš aizsargā Savu tautu un neļauj tos iekarot. Hozejā Dievs ir dusmīgs uz Izraēlu, jo viņi kļuva lepni un aizmirsa Viņu. Dievs saka: es viņiem būšu kā lauva. . . . kā lauva es tos aprīšu. . . . Tu esi iznīcināts, Israēl, jo tu esi pret mani, pret savu palīgu (Hozejas 13:7-8). Labāk ir piedzīvot Lauvas palīdzību un aizsardzību, nekā noliegt Viņa ķēniņu un stāties pretī Viņa niknumam.



Atklāsmes grāmatā 5. Jēzus ir ilgi gaidītā Jūdas cilts lauva. Jānis raud, jo neviens netika atzīts par cienīgu atvērt Dieva sprieduma tīstokli vai pat ieskatīties tajā. Tad viens no vecākajiem saka Jānim: Neraudi! Redziet, lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, ir uzvarējusi. Viņš spēj atvērt tīstokli un tā septiņus zīmogus (Atklāsmes 5:4–5). Abās Mateja un Lūkas ciltsrakstos ir rakstīts, ka Jēzus ir Jūdas cilts pēctecis. Kad Jēzus tiek atklāts kā apsolītais Jūdas cilts lauva, tas atklāj Viņa dievību. Viņš ir patiesais karalis un Tas, kuram pieder tautu ilgi gaidītā paklausība. Tomēr ne Viņa niknums vai Viņa spēka spēks padara Viņu cienīgu. Lauva ir uzvarējusi, jo kļuva par Jēru (Atklāsmes 5:6–10; sal. Jāņa 1:29). Jēzus Kristus ir cienīgs, jo dzīvoja perfektu, bezgrēcīgu dzīvi un, izlejot savas asinis, uzvarēja grēku un nāvi. Viņa nāve un augšāmcelšanās ir nodrošinājusi Viņa tautas aizsardzību un mūžīgu valstību, kas godinās un pielūgs Dievu. Šajā valstībā valdīs Jēzus, Jūdas cilts Lauva.