Kas bija Celofhada meitas?

Atbilde



Celofhada meitas bija piecas māsas, vārdā Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirza (4.Mozus 27:1), kuras ieradās pie Mozus ar bažām par to, kā apsolītā zeme tiks sadalīta attiecībā pret viņu ģimeni. 4. Mozus 26:52–56 Mozum deva norādījumus no Tā Kunga, kā sadalīt zemi mantojuma iegūšanai, taču šīm māsām bija unikāla situācija.



Celofhada meitas ieradās pie Saiešanas telts durvīm, kur tika pasludināti spriedumi, lai runātu ar Mozu, Eleāzaru, vadītājiem un draudzi. Viņu tēvs bija miris tuksnesī, un viņam nebija dēlu (4.Mozus 27:2–3). Tā kā 26. skaitļa skaitīšanā bija ieskaitīti tikai vīrieši, Celofhada meitas saskatīja problēmu — bez tēva un brāļiem, kas mantotu daļu zemes, viņas paliktu trūcīgas. Meitas ierosināja Mozum ļaut viņām mantot sava tēva zemes daļu. Viņi jautāja: Kāpēc mūsu tēva vārds jāpazūd no viņa klana, jo viņam nebija dēla? Dodiet mums īpašumu starp mūsu tēva radiniekiem (4. pants).





Tā kā šāda situācija bija bezprecedenta, Mozus lūdza Dievam vadību (4.Mozus 27:5). Tā Kunga atbilde bija patiesa: Celofhada meitu teiktais ir pareizi. Jums noteikti ir jādod viņiem īpašums kā mantojums starp viņu tēva radiniekiem un jāatdod viņiem viņu tēva mantojums. Citiem vārdiem sakot, Dievs valdīja par labu meitām. Viņi varēja mantot sava tēva zemes daļu, lai nodrošinātu sevi un saglabātu sava tēva piemiņu.



Celofhada meitu lieta radīja precedentu un paplašināja sieviešu likumīgās tiesības. Sakarā ar spriedumu par Zelofehadas meitām sievietes tika iekļautas tiesīgo mantas mantinieku sarakstā. Par mantojuma kārtību kļuva šāds: dēls, meita, brālis, tēvocis un tuvākie radinieki. Īpašumu nedrīkstēja nodot ārpus savas cilts.



4. Mozus 36. mēs atkal dzirdam par Celofhada meitām. Šoreiz runa ir par to, ar ko viņi varētu precēties. Radās potenciāla problēma: ja meitas, kas tagad bija zemes īpašnieces, apprecējās ar vīriešiem ārpus savas cilts, viņas pievienojās savu vīru ciltīm un paņemtu līdzi sava tēva īpašumus. Tas samazinātu Manasei, Celofhada ciltij, piešķirto īpašumu (4.Mozus 36:1–3). Turklāt Jubilejas gadā zeme vairs neatgriezīsies Manasē (4. pants). Zemes piešķīrums katrai ciltij varētu būtiski mainīties, jauktu laulību dēļ ar citām ciltīm.



Dievs deva vienkāršu risinājumu potenciālajai problēmai. Dievs norādīja, ka Celofhada meitas var precēties ar katru, ko vēlas ietvaros viņu tēva cilšu klans (4.Mozus 36:7). Mantojums nedrīkstēja pāriet no cilts uz cilti. Piecas māsas izpildīja šo lēmumu un apprecējās ar saviem brālēniem no tēva puses (10.–11. pants). Tas saglabāja zemes piešķīrumu neskartu. Atkal lieta, kurā bija iesaistītas Celofhada meitas, radīja juridisku precedentu pārējai Izraēlas daļai.

Visā Bībelē Dievs īpaši rūpējas par atraitni un bāreni. Mēs atkal un atkal lasām, kā Dievs viņiem īpaši rūpējas, tāpat kā Celofhada meitām.