Kāda ir Kapadokijas nozīme Bībelē?

Kapadokija ir reģions Centrālajā Anatolijā, mūsdienu Turcijā. Bībelē tā ir vairākkārt pieminēta kā svēto patvēruma vieta un kā sprieduma vieta. Vecajā Derībā Kapadokija ir minēta stāstā par Jāzepu, kad faraona sapnis paredz lielu badu Ēģiptes zemē. Jāzeps iesaka faraonam glabāt labību pilsētās Kapadokijas zemē, un šis padoms glābj Ēģiptes iedzīvotājus no bada. Jaunajā Derībā Kapadokija ir minēta kā vieta, kur apustulis Pāvils tika aizvests sludināt evaņģēliju. Pāvila sludināšana Kapadokijā bija daļa no Dieva plāna izplatīt evaņģēliju visām tautām.

Kapadokija ir saistīta arī ar stāstu par agrīno baznīcu. Tieši Kapadokijā radās pirmās kristiešu kopienas, un tieši šeit tika sasauktas pirmās agrīnās baznīcas padomes. Kapadokija bija arī vajāto kristiešu patvēruma vieta, kuri bēga uz turieni, lai izvairītos no vajāšanām. Kapadokijā agrīnie baznīcas tēvi rakstīja arī Bībeles grāmatas, kuras mēs lasām joprojām.

Kapadokija ir arī nozīmīgs reģions kristietības vēsturē. Apustuļa Pāvila misionāru ceļojumi uz Kapadokiju palīdzēja izplatīt evaņģēliju šajā reģionā. Kapadokija bija arī vairāku agrīno baznīcu tēvu dzimtene, tostarp Antiohijas Ignācija un Cēzarejas Baziliks. Turklāt tieši Kapadokijā pirmo reizi tika formulēta Nīkajas ticības apliecība — dokuments, kas kopš tā laika ir kļuvis par vienu no kristīgās ticības stūrakmeņiem.

Kapadokijai ir gara un bagāta vēsture Bībelē, un tā joprojām ieņem nozīmīgu vietu kristiešu ticībā arī mūsdienās. No tās lomas Vecajā Derībā līdz tās nozīmei agrīnajā baznīcā Kapadokijai ir bijusi nozīmīga loma kristietības stāstā. Tās nozīme Bībelē liecina par tās nozīmi un atbilstību kristīgajai ticībai.

Kapadokija bija senās Romas impērijas vistālāk uz austrumiem esošā province Mazāzijas austrumos. Daļā reģiona dominēja kalni un augstienes; pārējā daļā bija auglīgs līdzenums līdz pat Eifratas upei. Lai gan Bībelē nav daudz detalizētu informāciju par teritoriju, Jaunā Derība tomēr piemin Kapadokiju kā vietu, kur atradās daži ticīgie, kas liecina par kristietības plašo izaugsmi pirmajā gadsimtā.



Kapadokija — Vasarsvētku diena



Pirmā Kapadokijas pieminēšana ir Lūkas stāstījumā par Svētā Gara izliešanu Vasarsvētku diena , pēc tam, kad Jēzus bija uzkāpis debesīs. Apustuļu darbi 2:1–4 saka: “Kad pienāca Vasarsvētku diena, viņi visi bija kopā vienuviet. Pēkšņi no debesīm atskanēja spēcīga vēja pūšam līdzīga skaņa un piepildīja visu māju, kurā viņi sēdēja. Viņi redzēja, šķiet, uguns mēles, kas atdalījās un apstājās uz katra no tām. Viņi visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās valodās, kā Gars viņiem deva iespēju. Tolaik lielajā ebreju sapulcē bija cilvēki no “visām zem debesīm tautām” (Ap. d. 2:5), tostarp “iedzīvotāji. . . Kapadokija” (9. pants).



Kapadokija — Pētera pirmā vēstule

Pēteris īpaši piemin ticīgos Kapadokijā. Viņš raksta savu pirmo vēstuli “Dieva izredzētajiem, trimdiniekiem, kas izkaisīti pa Pontas, Galatijas, Kapadokijas, Āzijas un Bitīnijas provincēm, kuri saskaņā ar Dieva Tēva iepriekšēju zināšanu ar Svētā Gara darbu ir izraudzīti būt paklausīgiem. Jēzum Kristum un slacīti ar Viņa asinīm: žēlastība un miers lai jums pārpilnībā” (1. Pētera 1:1–2). Šajā laikā ticīgie tika nežēlīgi vajāti un atrada patvērumu tādās vietās kā Kapadokija. Tur ticīgie turpināja vairoties.

Kapadokija — vēlāka kristiešu ekspansija

Pēc apustuliskā laikmeta Kapadokija kļuva par nozīmīgu kristiešu darbības centru. The Kapadokijas tēvi ceturtā gadsimta cilvēki dzīvoja šajā reģionā un bija neatņemami kristīgās doktrīnas aizsardzībā pret meliem. Ariānisms .

Kapadokija galu galā kļuva par daļu no Bizantijas impērija , kā to darīja visa Mazāzija, bet 11. gadsimtā krita turku rokās. Mūsdienās Kapadokijas apmeklētāji var apceļot pazemes pilsētas un redzēt daudzas baznīcas un senas mājas, kas izcirstas no klints.