Kas ir Azarijas lūgšana?

Atbilde



Azarijas lūgšana ir apokrifs 22 pantu ievietojums Bībeles Daniela grāmatā Septuagintā (Vecās Derības tulkojums sengrieķu valodā). Azarijas lūgšana vēlāk tika iekļauta latīņu Vulgātā, un tāpēc mūsdienās tā tiek uzskatīta par daļu no Romas katoļu baznīcas Bībeles kanona.



Azarijas lūgšana ir Daniēla 3. nodaļas izvērsums vietā, kur trīs Daniēla draugi atsakās paklanīties Nebukadnēcara zelta tēlam un tiek iemesti ugunīgā krāsnī. Trīs draugi visbiežāk ir pazīstami kā Šadrahs, Mešahs un Abednego, vārdi viņiem tika doti Babilonā. Tomēr viņu ebreju vārdi bija Hanānija, Mišaēls un Azarija. Tādējādi Azarija ir Abednego, viens no trim, kas tika iemesti ugunīgā krāsnī.





Azarijas lūgšana ir ievietota starp Daniēla 3:23 un 24, un tajā ir ierakstīti vārdi, kurus, domājams, ir sacījis Azaria, kamēr viņš un viņa abi draugi atrodas ugunīgajā krāsnī. Tas ir tulkots šādi un iekļauts jaunajā pārskatītajā standarta versijā, katoļu izdevumā (NRSVCE):



Viņi staigāja apkārt liesmu vidū, dziedādami himnas Dievam un svētīdami To Kungu. Tad Azarija apstājās ugunī un skaļi lūdza:



‘Slavēts esi, Kungs, mūsu senču Dievs un slavas cienīgs!


un slavēts lai ir tavs vārds mūžīgi!
Jo tu esi taisnīgs visā, ko esi darījis;
visi tavi darbi ir patiesi un tavi ceļi pareizi,
un visi tavi spriedumi ir patiesi.
Jūs esat izpildījis patiesus spriedumus visā, ko esat nodevis mums
un uz Jeruzalemi, mūsu senču svēto pilsētu;
ar patiesu spriedumu tu to visu esi uznesis mums mūsu grēku dēļ.
Jo mēs esam grēkojuši un pārkāpuši tavu likumu, novēršoties no tevis;
visos jautājumos mēs esam smagi grēkojuši.
Mēs neesam paklausījuši Taviem baušļiem,
mēs neesam tos turējuši un neesam darījuši to, ko tu mums esi pavēlējis mūsu pašu labā.
Tātad viss, ko tu mums esi atnesis,
un visu, ko tu mums esi darījis,
jūs esat izdarījis ar patiesu spriedumu.
Tu esi mūs nodevis mūsu ienaidniekiem, nelikumīgiem un naidpilniem nemierniekiem,
un netaisnajam ķēniņam, visļaunākajam visā pasaulē.
Un tagad mēs nevaram atvērt muti;
mēs, tavi kalpi, kas tevi pielūdz, esam kļuvuši par kaunu un pārmetumu.
Sava vārda dēļ nepadod mūs uz visiem laikiem,
un neatceļ savu derību.
Neatņemiet savu žēlastību no mums,
tava mīļotā Ābrahāma dēļ
un tava kalpa Īzāka dēļ
un Israēls, tavs svētais,
kam tu solīji
vairot viņu pēcnācējus kā debesu zvaigznes
un kā smiltis jūras krastā.
Jo mēs, Kungs, esam kļuvuši mazāki nekā jebkura cita tauta,
un šodien mūsu grēku dēļ tiek pazemināti visā pasaulē.
Mūsu dienās mums nav ne valdnieka, ne pravieša, ne vadoņa,
nekādu dedzināmo upuri, ne upuri, ne upuri, ne vīraku,
nav vietas, kur jūsu priekšā ziedot un atrast žēlastību.
Tomēr ar nožēlas pilnu sirdi un pazemīgu garu lai mūs pieņem,
it kā ar aunu un vēršu dedzināmiem upuriem,
vai ar desmitiem tūkstošu resnu jēru;
lai tāds mūsu upuris šodien ir jūsu priekšā,
un lai mēs jums bez ierunām sekosim,
jo kauns nenāks tiem, kas uz tevi paļaujas.
Un tagad no visas sirds mēs tev sekojam;
mēs baidāmies no jums un meklējam jūsu klātbūtni.
Nelieciet mūs kaunā,
bet rīkojieties ar mums savā pacietībā
un tavā bagātīgajā žēlastībā.
Piegādājiet mūs saskaņā ar saviem brīnišķīgajiem darbiem,
un nes slavu savam vārdam, ak Kungs.
Lai tiek kaunā visi, kas dara ļaunu taviem kalpiem;
lai viņiem tiek apkaunota un atņemta visa vara,
un lai viņu spēks tiek salauzts.
Dari viņiem zināmu, ka Tu vienīgais esi Tas Kungs Dievs,
slavējams pār visu pasauli.

Pēc Azarijas lūgšanas katoļu izdevumos ir vēl viens apokrifs papildinājums, ko sauc par Trīs jaunekļu dziesmu, kas ir slavas dziesma Dievam. Azarijas lūgšana ir žēlabas un lūgums, lai Dievs piedos Israēla tautai, ka tā ir pametusi Viņu. Lūgšana par atbrīvošanu ir par tautu, nevis par Azariju un viņa draugiem. Lūgšanas vai tai sekojošās dziesmas saturā nav nekā neparasti. Vienīgais iemesls, kāpēc evaņģēliskie zinātnieki to noraida, ir tas, ka viņi neuzskata, ka tā ir Daniēla grāmatas oriģinālā daļa. Nav ebreju manuskriptu, kas saturētu lūgšanu, un Brūss Mecgers, grieķu un tekstuālās kritikas eksperts, ir atradis pierādījumus, ka Azarijas lūgšana sākotnēji tika sacerēta grieķu valodā, kas nozīmētu, ka tā ir vēlāks papildinājums (sk. Brūss M. Mecgers , Ievads apokrifiem , Oxford University Press, 1977).