Kas ir uz cilvēku vērsta terapija, un vai tā ir Bībele?

Kas ir uz cilvēku vērsta terapija, un vai tā ir Bībele? Atbilde



Kristiešiem ir bijusi dažāda reakcija uz psiholoģiskajām teorijām. Daži ticīgie apgalvo, ka visa joma ir korumpēta, un citi nekad neapšauba izvirzītās teorijas. Mēs uzskatām, ka var būt līdzsvarota pieeja psiholoģijai, kurā laicīgās teorijas tiek filtrētas caur Bībeles sistēmu, lai noskaidrotu, kas ir noderīgs. Psiholoģija pati par sevi nav integrēta joma, kas veicina vienotu teoriju. Tomēr daži jēdzieni paliek konsekventi attiecībā uz faktisko konsultēšanas praksi. To vidū ir arī uz cilvēku vērstas terapijas dibinātāja Karla Rodžersa idejas.



Uz cilvēku vērstas terapijas skaidrojums


Uz cilvēku vērsta terapija attīstījās pakāpeniski, jo Rodžerss nepretendēja uz pilnīgu paradigmu. To, ko tagad sauc par uz cilvēku vērstu terapiju, daži konsultanti uzskata par pamata pieeju, uz kuras pamata veidot citas teorijas.



Humānistiskā filozofijā uz cilvēku vērsta terapija pieņem, ka cilvēki kopumā ir uzticami, spējīgi pašrefleksijā un spējīgi uz sevi virzīt izaugsmi (uz pašaktualizāciju). Pienācīgā vidē cilvēki attaisnos savas iespējas. Uz cilvēku vērsts terapeits vai konsultants galvenokārt ir klāt, lai nodrošinātu klientam pozitīvu vidi caur attiecībām. Konsultantam ir jābūt kongruentam (īstam vai autentiskam), jāizrāda beznosacījumu pozitīva attieksme un jānodrošina precīza empātiska izpratne. Izmantojot šādas atbalstošas ​​attiecības, klientam ir jāiepazīst sevi un jāaug. Tā vietā, lai koncentrētos uz klientu sūdzībām, uz cilvēku vērsti terapeiti koncentrējas uz klientu. Terapija nav domāta, lai atrisinātu problēmas, bet lai palīdzētu cilvēkiem labāk tikt galā ar savām problēmām. Konsultantiem ir jābūt klāt saviem klientiem un parasti jākoncentrējas uz tūlītēju.





Nav uz cilvēku vērstu paņēmienu, par kuriem runāt, tāpēc daži konsultanti ievēro Rodžera aicinājumu būt patiesam, pieņemošam un empātiskam, un pēc tam izmanto citus paņēmienus un metodes, lai veicinātu klientu izaugsmi. Uz personību vērsta terapija bieži tiek izmantota krīzes situācijās un darbinieku apmācībā uz pakalpojumiem orientētās jomās. Natālija Rodžersa, Karla Rodžersa meita, izmantoja uz cilvēku vērstu terapiju kā tramplīnu, lai radītu izteiksmīgu mākslas terapiju.



Bībeles komentāri par uz cilvēku vērstu terapiju
Bībelē ir acīmredzama problēma ar uz cilvēku vērstu terapiju, ņemot vērā tās skatījumu uz cilvēci. Cilvēki pēc būtības nav motivēti uz pozitīvu izaugsmi. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla; mūsu sirdīs ir mūžība (Salamans Mācītājs 3:11); mēs zinām, ka ir kaut kas labāks. Taču Ādams un Ieva grēkoja, ieviešot grēcīgu dabu pārējā cilvēcē (Romiešiem 5:12). Bez Dieva mūsu sirdis ir viltīgas (Jeremijas 17:9), mēs ilgojamies pēc ļauna (Galatiešiem 5:17-21), un mēs esam miruši grēkā (Kolosiešiem 2:13). Mēs varam vēlēties kaut kādā veidā atjaunot savu sākotnējo mērķi, lai gūtu gandarījuma un pareizas dzīves sajūtu. Mums pietrūkst Ēdenes, bet nevaram pie tās atgriezties. Mēs neaugsim ar mūsu pašu pūlēm vai pozitīvām attiecībām ar konsultantu. Tas ir tikai ar Svētā Gara darbu (2. korintiešiem 5:17, 21; Filipiešiem 1:6; Efeziešiem 4:22-24). Turklāt mums ir vajadzīgs vairāk nekā izaugsme. Mums vajag pestīšanu; mums vajag svētdarījumu. Mūsu grēcīgā daba ir jāpārvar, lai mēs tiktu pilnībā atjaunoti.

Uz cilvēku vērsta terapijas cilvēces koncepcija var izraisīt arī savtīgumu. Pašaktualizācija ir saistīta ar sevi un personīgo šķēršļu novēršanu. Sevis izzināšana un sava potenciāla pilnīga sasniegšana kļūst par vissvarīgāko; tas var nozīmēt, ka klients nepilda pienākumus pret citiem un kļūst arvien vairāk fokusēts uz sevi. Ikreiz, kad cilvēks vēlas atrast sevi, atstājot novārtā citas attiecības, viņš ir savtīgs. Uz cilvēku vērsta terapija māca, ka cilvēka daba pēc savas būtības ir laba, un paļaujas, ka indivīdu pašrealizācija kopumā novedīs pie labestības. Bībele aicina mūs būt nesavtīgiem, nevis pašmērķīgiem (Filipiešiem 2:4). Mēs zinām negatīvos rezultātus, kad cilvēki sāk rūpēties tikai par sevi.

Uz cilvēku vērsta terapija pēc pieejas ir fenomenoloģiska, kas nozīmē, ka subjektīvā pieredze nosaka klienta patiesības jēdzienu. Tā kā uz cilvēku vērsta terapija liek uzsvaru uz klienta pieņemšanu neatkarīgi no tā, durvis ir atvērtas relatīvismam. Pat ja viens klients morāli definē atšķirīgi no cita, terapeitam ir bez nosacījumiem jāpieņem abas definīcijas.

Uz cilvēku vērsta terapija var piedāvāt noderīgus norādījumus attiecībās ar citiem. Protams, Bībele apsveic autentiskumu, jo mums ir jābūt godīgiem visā, ko darām (Salamana Pamācības 12:22; Filipiešiem 4:8; Kolosiešiem 3:9; 1. Pētera 3:10). Mēs esam aicināti mīlēt citus, pamatojoties nevis uz to, ko viņi dara, bet gan uz Dieva beznosacījumu mīlestību pret mums (Jāņa 13:34-35). Atvēlot laiku, lai uzklausītu cita stāstu un precīzi atbildētu ar rūpēm un raizēm, ir mīlestība. Tomēr uz cilvēku vērstā terapijā beznosacījumu pozitīva attieksme var būt slazds. Kristieši atbild ar mīlestības un patiesības līdzsvaru (Efeziešiem 4:15). Mēs mīlam visus, bet mēs nepieņemam visu, ko viņi dara. Grēks ir grēks, un tas ir jāmarķē. Reizēm mums ir jānosaka robežas un jāļauj disciplīnai to cilvēku dzīvē, kurus mīlam. Uz cilvēku vērsti terapeiti tam nepiekristu.

Uz cilvēku vērstas terapijas koncepcijas var atgādināt, ka Dievs mūs radīja ar mērķi, pēc kura mēs ilgojamies. Tomēr, cenšoties izzināt sevi, mēs neatgriezīsimies pie šī mērķa. Tā vietā mums ir jācenšas iepazīt Dievu un jāļauj Viņam atklāt mums unikālo mērķi, kas Viņam ir attiecībā uz mums. Mums jāpaļaujas uz Viņa Svētā Gara spēku un Viņa Vārda stingru pamatu, lai mēs tiktu dziedināti un svētīti (Jāņa 17:17).

Lūdzu, ņemiet vērā, ka liela daļa šīs informācijas ir pielāgota no Mūsdienu psihoterapijas: visaptverošs kristiešu novērtējums autors Stentons Džounss un Ričards Butmens un Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse autors Džeralds Korijs.



Top