Kāda ir Ābrahāma svētība?

Atbilde



Ābrahāma svētība ir žēlīgā debesu dāvana, ko Ābrahāms saņēma kā daļu no Dieva plāna radīt jaunu tautu uz zemes. Ābrahāma svētība dažkārt tiek ļaunprātīgi izmantota arī labklājības teoloģijā, lai apgalvotu, ka ticīgie mūsdienās var būt tikpat bagāti un veiksmīgi kā Ābrahāms.



Pirmkārt, mēs apskatīsim Ābrahāma svētības vēsturisko kontekstu. Dieva svētība Ābrahāmam ir ierakstīta 1. Mozus grāmatā 12:1–3: Tas Kungs bija sacījis Ābrāmam: “Ej no savas zemes, no savas tautas un sava tēva nama uz zemi, kuru es tev parādīšu.





'Es padarīšu jūs par lielu tautu,
un es tevi svētīšu;


Es padarīšu tavu vārdu lielisku,


un tu būsi svētība.
Es svētīšu tos, kas svētī tevi,


un, kas tevi nolād, es nolādēšu;
un visas tautas uz zemes
tiks svētīts caur tevi.

Šeit Ābrahāms ir svētīts, un šī svētība ietver solījumu, ka viņam būs lielisks vārds (reputācija) un viņš kļūs par lielu tautu (tam būs daudz pēcnācēju). Dievs svētīs tos, kas viņu svētīs; turklāt Ābrahāms būs svētība. Caur Ābrahāmu tiks svētītas visas tautas uz zemes. Ābrahāma svētība tiek pilnībā piepildīta Jēzū Kristū, Ābrahāma Dzimtā (Galatiešiem 3:16) un pasaules Pestītājā.

Pārējā Bībelē ir rakstīts, kā šie solījumi tika izpildīti un Ābrahāma svētība virzījās uz priekšu. 1. Mozus grāmatā mēs redzam, kā Ābrahāms iegūst lielisku reputāciju, un mēs redzam, kā vairojās viņa pēcnācēji, lai gan solījuma došanas laikā viņam nebija cerību kādreiz dzemdēt bērnus. 2. Mozus grāmatā Ābrahāma bērni, izraēlieši, ir liela tauta, un pārējā Exodus caur Jozua vēsta, kā cilvēki kļuva par tautu ar savu zemi un likumu. Tiesnešu un 1. un 2. Samuēla grāmatās ir runāts par tautas vadību kā ķēniņu un par to, kā tika izveidota Dāvida dinastija. Tomēr lietas sāka risināties, un cilvēki pārkāpa Dieva likumu un sekoja citiem dieviem. Bieži vien ķēniņi nevaldīja kā Dieva lojāli pārstāvji, bet bieži sekoja savām vēlmēm. Pravieši, kas runāja Dieva vārdā, brīdināja tautu, ka tuvojas tiesa un viņiem draud briesmas zaudēt savu zemi. Tie paši pravieši sāka dot mājienus arī par citām, lielākām lietām, piemēram, ideālu Dāvida valdnieku, kurš valdītu ne tikai Izraēlā, bet arī visā pasaulē, un pagāni kaut kādā veidā būtu šīs valstības daļa (skat. Jesajas 9. nodaļu).

Kad Jēzus uznāca uz skatuves, visas detaļas sāka ievietoties savās vietās. Jēzus ir Dāvida Mesija, kas valdīs ne tikai pār Izraēlu, bet arī pār visu pasauli (Atklāsmes 19:15). Ikviens, arī pagāni, kas nāk pie Viņa grēku nožēlošanā un ticībā, tiek iekļauts Viņa valstībā, savukārt tie ebreji, kas Viņu noraida, tiks atstāti ārpusē. Pāvils bija galvenais apustulis, kurš bija atbildīgs par labās vēsts (evaņģēlija) nešanu pagāniem.

Vēstulē galatiešiem Pāvils skaidro žēlastības nozīmi pretstatā bauslības ievērošanai. Viņš arī norāda, ka 1. Mozus grāmatā 15:6 Ābrahāms tika attaisnots ticībā. Acīmredzot tas notika pirms jebkāda likuma došanas — 430 gadus iepriekš, saskaņā ar Galatiešiem 3:17. 7. pantā Pāvils paskaidro, ka tie, kuriem ir tāda ticība kā Ābrahāmam, ir patiesi Ābrahāma bērni, pat ja viņi ir pagāni. Tā piepildās Ābrahāma svētība un Dieva apsolījums, ka caur Ābrahāmu tiks svētītas visas tautas (pagāni).

Ābrahāma svētība bija ieguvums pašam Ābrahāmam. Runājot par antīko pasauli, viņam bija panākumi: viņš bija ļoti cienīts, viņš bija vesels un viņam bija daudz pēcnācēju. Tomēr svētība, ko Ābrahāms saņēma no Dieva, pārsniedza šīs tiešās, personīgās svētības. Caur Ābrahāmu tika svētīta visa pasaule, jo Jēzus ir Ābrahāma pēcnācējs. Jēzus dēļ ikviens cilvēks, jūds vai pagāns, var saņemt piedošanu un būt Viņa valstībā. Kristū mēs saņemam taisnošanas garīgo svētību, tāpat kā Ābrahāms: ja jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums un mantinieki saskaņā ar apsolījumu (Galatiešiem 3:29).

Kustībā Ticības Vārds ir daži skolotāji, kuri pieprasa Ābrahāma svētību sev visās detaļās. Tā kā mēs esam Ābrahāma pēcnācēji un mantinieki saskaņā ar apsolījumu (Galatiešiem 3:29), tad mēs varam iegūt visu, kas bija Ābrahāmam — vismaz tā teikts mācībā. Kristus mūs atpestīja ne tikai no grēka un bauslības; Viņš mūs atpestīja no nabadzības un slimībām, jo ​​tās it kā ir iekļautas Ābrahāma svētībā.

Daži Ticības vārda skolotāji redz trīskāršu Ābrahāma svētību, kas mūsdienās ir pieejama kristiešiem: materiāla, finansiāla svētība; fiziska svētība; un garīga svētība. Citi redz septiņkārtīgu Ābrahāma svētību: 1) Es padarīšu tevi par lielu tautu, 2) Es tevi svētīšu, 3) Es padarīšu tavu vārdu varenu, 4) tu būsi svētība, 5) Es svētīšu tos, kas tevi svētī, 6) tos, kas tevi nolād, es nolādēšu, un 7) visas tautas uz zemes tiks svētītas caur tevi. Šie apsolījumi Ābrahāmam tiek attiecināti tieši uz mūsdienu kristieti. Rezultāts ir aizsardzība, svētība (fiziska un materiāla), slava un atzinība utt.

Tie, kas sagroza Rakstus un nosaka un pasludina Ābrahāma svētību pār sevi, tic, ka 1) Dievs padarīs mani un manu ģimeni par kaut kādu lielu nāciju; 2) Dievs svētīs mani un manu ģimeni; 3) Dievs padarīs manu vārdu lielisku; 4) Es un mana ģimene būsim par svētību; 5) Dievs svētīs tos, kas svētī mani; 6) kas mani nolād, Dievs nolādēs; un 7) visi uz zemes tiks svētīti caur mani un manu ģimeni.

Problēma, pieprasot Ābrahāma svētību sev, sagaidot fiziskas, zemes svētības, ir tā, ka svētība tika dota Ābrahāms , konkrēts indivīds vēsturē, konkrēta iemesla dēļ. Mēs nevaram vienkārši iekļauties Bībeles tekstā. Tas ir vairāk nekā slikta hermeneitika; tas noved pie nopietnas kļūdas.

Galatiešiem 3. nodaļas tēma ir attaisnošana ticībā. Pāvils nekad nemāca, ka kristietim ir tiesības uz labklājību un vieglumu, tāpat arī Ābrahāms. ticēja Dievs, un tas viņam tika ieskaitīts kā taisnība.’ Saprotiet tad, ka tie, kam ir ticība ir Ābrahāma bērni. Raksti paredzēja, ka Dievs attaisnos pagānus ar to ticība , un jau iepriekš Ābrahāmam pasludināja evaņģēliju: ‘Tavā tiks svētītas visas tautas.’ Tātad tie, kas paļaujas uz ticība tiek svētīti kopā ar Ābrahāmu, cilvēku no ticība (6.–9. pants, izcēlums pievienots). Ticība Ābrahāmam noveda pie viņa attaisnošanas, un tā ir Ābrahāma svētība, ar kuru mēs šodien dalāmies. Kā ticīgi cilvēki mēs esam attaisnoti Kristū.