Ko nozīmē tiekties pēc taisnības?

Atbilde



Salamana Pamācības 15:9 saka: Tas Kungs ienīst ļauno ceļu, bet Viņš mīl tos, kas dzenas pēc taisnības. Ja Dievs vēlas, lai mēs tiektos pēc taisnības, tad kā ir ar pantiem, piemēram, Romiešiem 3:10, kuros teikts: Nav neviena taisna, nav neviena? Ja neviens nav taisnīgs, tad kurš tad īsti var pēc tā tiekties? Vai šie panti ir pretrunīgi?



Pirms mēs varam tiekties pēc taisnības, mums tas ir jādefinē. Visbiežāk tulkotais vārds taisnība var nozīmēt arī taisnīgumu, taisnību vai dievišķo svētumu. Visplašākajā nozīmē, taisnību var definēt kā nosacījumu būt Dievam pieņemamam, ko Dievs ir darījis iespējamu. Dieva standarts ir tas, kas nosaka patieso taisnību; Viņa spēks ir tas, kas to dara. Ja vien Dievs nav tās autors, mums nekad nebūs taisnība. Nekādas cilvēku pūles nedos taisnību. Būt taisnam nozīmē būt taisnam Dieva priekšā. Sirds, kas ir taisna ar Dievu, rada dzīvi, kas nes augļus (Jāņa 15:1–2; Marka 4:20). Galatiešiem 5:22-23 ir uzskaitīti daži no šiem augļiem.





Parasts patiesas taisnības aizstājējs ir paštaisnums. Paštaisnums ir pretējs tam, ko Dievs vēlas. Paštaisnums izveido noteikumu sarakstu un pārbauda tos, apsveicot sevi ar to, cik labi tai klājas salīdzinājumā ar citiem. Jēzus laika farizeji bija paštaisnuma meistari, bet Jēzus viņiem bija skarbi vārdi: Bēdas jums, bauslības skolotāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs esat kā balinātas kapenes, kas no ārpuses izskatās skaistas, bet no iekšpuses ir pilnas ar mirušo kauliem un visu, kas ir nešķīsts. Tādā pašā veidā jūs no ārpuses šķietat cilvēkiem kā taisni, bet no iekšpuses esat pilns liekulības un ļaundarības (Mateja 23:27–28).



Tiekties pēc taisnības nozīmē, ka mums ir jāatzīst, ka mēs nevaram izpatikt Dievam savā grēcīgajā stāvoklī (Romiešiem 8:8). Mēs atsakāmies no mēģinājumiem attaisnot sevi ar saviem labajiem darbiem un tā vietā meklējam Dieva žēlastību. Mēs vēlamies, lai Viņš pārveido mūsu prātus (Romiešiem 12:2) un pielīdzina mūs Sava Dēla tēlam (Romiešiem 8:29). Vecajā Derībā cilvēki tika pasludināti par taisniem, kad viņi ticēja Dievam un rīkojās saskaņā ar to (1. Mozus 15:6; Galatiešiem 3:6; Jēkaba ​​2:23). Pirms Vasarsvētkiem (Apustuļu darbi 2:1–4) cilvēki tiecās pēc taisnības, ievērojot Dieva likumus, meklējot svētumu un pazemīgi staigājot ar Dievu (Mihas 6:8). Neviens netika attaisnots ar noteikumu ievērošanu, kā tikai ar ticību, kas ļāva viņiem paklausīt Dievam (Romiešiem 3:20; Galatiešiem 2:16).



Tāpat šodien mūs attaisno ticība, kas mūs ved pie Jēzus (Romiešiem 3:28; 5:1; 10:10). Tie, kas ir Kristū, turpina meklēt Dievu, lai Viņam patiktu (Kolosiešiem 3:1). Kad mēs nonākam pie ticības Kristum, Viņš dod mums Svēto Garu, kas dod mums spēku tiekties pēc taisnības paša dēļ (Apustuļu darbi 2:38). Viņš pavēl mums staigāt Garā (Galatiešiem 5:16, 25). Staigāšana Garā nozīmē, ka mēs dzīvojam dzīvesveidu, pilnībā padodoties Jēzus Kristus Kundzībai. Mēs audzinām spēju sadzirdēt Dievu un ieradumu visā paklausīt Viņa balsij.



Mēs tiecamies pēc taisnības, kad tiecamies pēc Kristus rakstura un vairāk alkstam pēc svētuma nekā pēc miesas izdabāšanas. Mēs izvairāmies no kārdinājuma kļūt paštaisniem, ja saprotam, ka patiesa taisnība sākas ar dievbijīgu pazemību (Psalms 25:9). Mēs atceramies, ka Jēzus teica: Bez manis jūs neko nevarat darīt (Jāņa 15:5). Pavadot laiku Dieva klātbūtnē, mēs vairāk apzināmies savus grēkus un trūkumus. Blakus tumšai sienai netīrs krekls izskatās balts. Bet, salīdzinot ar sniegu, tas pats krekls izskatās netīrs. Lepnums un paštaisnums nevar palikt svētā Dieva klātbūtnē. Tiekšanās pēc taisnības sākas, kad pazemīga sirds meklē pastāvīgu Dieva klātbūtni (Jēkaba ​​4:10; 1. Pētera 5:6). Pazemīga, ticīga sirds ved uz Dievam pieņemamu taisnīgas darbības dzīvesveidu (Psalms 51:10).