Ko nozīmē būt par klupšanas akmeni kādam citam?

Atbilde



Pa vidu virknei likumu, kas regulē izturēšanos pret citiem, mēs atklājam: Nelādiet nedzirdīgos un nelieciet aklo priekšā klupšanas akmeni, bet baidieties no sava Dieva. Es esmu Tas Kungs (3. Mozus 19:14). Acīmredzot nolikt akmeni vai ķieģeli akla cilvēka priekšā ir nežēlīgi, taču Jaunā Derība pārvērš praktisko sakāmvārdu un pārvērš to par garīgu metaforu.



Pēc tam, kad Pēteris aizrādīja Jēzum, noliedzot, ka krustā sišana notiks, Jēzus sacīja: Atkāpies no manis, sātan! Tu esi Man klupšanas akmens; jo jūs nedomājat par Dieva, bet cilvēku interesēm (Mateja 16:23). Pēteris, sātana iespaidā, mēģināja novērst Jēzus uzmanību no tā, ko Viņš bija nācis darīt. Viņš mēģināja likt Jēzum paklupt savā ceļā uz krustā sišanu. Pāvils atkārto domu: …bet mēs sludinām krustā sisto Kristu, kas jūdiem ir klupšanas akmens, bet pagāniem – muļķība (1. Korintiešiem 1:23). Ideja, ka Mesija tiks sists krustā, bija klupšanas akmens ebrejiem — kaut kas tāds, kas satricināja viņu uzskatus par to, kāds būs Mesija.





Taču visbiežāk klupšanas akmens attiecas uz kaut ko vai kādu, kas attur citu no attiecībām ar Dievu. Mateja evaņģēlija 18:5-7 Jēzus saka: Un kas uzņem vienu tādu bērnu Manā Vārdā, tas uzņem Mani; bet kas paklups vienu no šiem mazajiem, kas Man tic, tam būtu labāk, ja viņam ap kaklu uzliktu smagu dzirnakmeni un viņš noslīcinātu jūras dziļumā. Bēdas pasaulei tās klupšanas akmeņu dēļ! Jo tas ir neizbēgami, ka nāk klupšanas akmeņi; bet bēdas tam cilvēkam, caur kuru nāk klupšanas akmens! Tāpat kā labāk būtu nocirst roku nekā grēkot (Mateja 18:8), Valstības skatījumā labāk būtu noslīcināt, nekā vest bērnu grēkā. Līdzīgi Romiešiem 14:13 Pāvils norāda, ka tikai Dievs tiesā; mums nav jātiesā citi, bet jāuztraucas par to, ka mēs neesam tie, kas viņus ieved grēkā, par kuru mēs esam tik noraizējušies.



Klupšanas akmeņi rodas arī tad, ja ceļš ir nedaudz neskaidrāks. Nobriedušā kristīgā dzīve pieļauj dažas brīvības, kas šķiet pretrunā paklausīgai, disciplinētai ticībai. Korintieši bija noraizējušies par gaļas ēšanu, kas upurēta elkiem. Mūsdienu problēmas ietver alkohola lietošanu mērenībā vai dejošanu. Bet uzmanieties, lai šī jūsu brīvība nekļūtu par klupšanas akmeni vājajiem (1. Korintiešiem 8:9). Mūsu brīvība nav tā vērta, lai kāds cits staigātu ar Dievu. Ja kaut kas, ko Dievs atļauj, novestu pie grēka, mums no tā jāizvairās. Mums kā kristiešiem ir dota liela brīvība, bet lielākā ir brīvība uzskatīt citu labklājību nevis savu.



Atturēties no klupšanas akmens nozīmē neievest citu grēkā. Tas, kā mēs to panāksim, ir atkarīgs no situācijas un apkārtējo cilvēku sirdīm. Drošība, kas mums ir par Dieva mīlestību un nodrošinājumu gan tagad, gan mūžīgi, ļauj mums izrādīt rūpes par tiem, kas ir vājāki — tiem, kuriem nepieciešams īpašs iedrošinājums, lai saprastu, kas ir Dievs. Dažās situācijās tas nozīmē dzīvot šajās brīvībās, lai parādītu, ka Dievs ir žēlastības Dievs. Citos gadījumos tas nozīmē sevi disciplinēt, lai veidotu vājākus ticīgos, nevis iespiestu viņus brīvībā, kurai viņi nav gatavi. Taču vienmēr tas nozīmē, ka nemudina kādu citu rīkoties tā, kā Bībele ir īpaši identificēta kā grēks.