Ko Bībele saka par stresu?

Ko Bībele saka par stresu? Atbilde



Vārdnīca definē stress kā 'fizisks, garīgs vai emocionāls spriedze vai spriedze'. Zināms stress ir vajadzīgs un pat labs, piemēram, fiziska slodze, ko mēs pieliekam saviem muskuļiem, lai padarītu tos stiprākus. Bet, kad mēs runājam par “stresu”, mēs parasti domājam par pārmērīgu vai negatīvu garīgo vai emocionālo spriedzi vai spriedzi. Lai gan Bībelē nav īpaši minēts jēdziens “stress”, Svētie Raksti runā par tādām lietām kā nemiers, raizes un nepatikšanas — lietas, ko mēs bieži saistām ar stresu — un sniedz mums skaidras atbildes par to, kā ar tām tikt galā.



Katrs cilvēks kādreiz cieš no stresa. Tas, kā mēs ar to dabiski tiekam galā, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas mēs esam. Dažiem emocionāls stress izraisa fiziskas slimības. Citi var kļūt hiperproduktīvi. No otras puses, daži cilvēki, kas ir pakļauti stresam, noslēdzas garīgi un emocionāli. Un, protams, ir arī dažādas citas atbildes. Stress ir izplatīta cilvēku pieredze, jo īpaši pasaulē, kur mūsu laika un uzmanības prasības šķiet bezgalīgas. Mūsu darbs, veselība, ģimene, draugi un pat kalpošanas darbi var mūs pārņemt. Galvenais stresa risinājums ir nodot savu dzīvi Dievam un meklēt Viņa gudrību attiecībā uz prioritātēm, kā arī Viņa spēju darīt lietas, uz kurām Viņš mūs aicina. Viņš vienmēr dod pietiekami daudz, tāpēc mūs nevajag uzvarēt ar stresu.





Viens no izplatītākajiem stresa cēloņiem ir finansiāls. Mēs stresojam par naudu, jo šķiet, ka nekad nejūtam, ka mums ir pietiekami daudz. Mēs uztraucamies par iespēju samaksāt visus rēķinus, daudzi dzīvo no algas līdz algai. Vai arī mēs kļūstam materiālisma pārņemti un, savukārt, esam saspringti par sava dzīvesveida saglabāšanu. Dažiem rodas stress par finansēm, jo ​​viņi neuzticas, ka Dievs nodrošinās dzīves pamatvajadzības. Bet Jēzus sacīja: Tāpēc es jums saku: nebaidieties ne par savu dzīvību, ne par to, ko ēdīsit vai ko dzersit, nedz par savu miesu, ar ko ģērbsies. Vai dzīvība nav vairāk par pārtiku un ķermenis vairāk par apģērbu? … Un kurš no jums, būdams nemierīgs, var savu dzīves ilgumu papildināt ar vienu stundu? (Mateja 6:25, 27). Tā ir taisnība, ka mēs esam aicināti būt labiem naudas pārvaldniekiem un nodrošināt savas ģimenes (1. Timotejam 5:8), taču mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka Dievs galu galā ir mūsu Apgādnieks. Ja mēs esam Viņa, mums nav jābaidās, ka Viņš mūs pametīs. No otras puses, ir tie, kuriem finansiālo stresu vairāk izraisa materiālistiska alkatība, nevis patiesa vajadzība. Materiālisms neizbēgami izraisa stresu, jo, meklējot pasaules labumus, mēs esam iekrituši “bagātības viltībā” (Marka 4:19), kas ir meli, ka šādas lietas mazina stresu un rada laimi, apmierinājumu un prieku. Viņi nē.



Mēs varam arī justies saspringti, saskaroties ar grūtībām vai pārbaudījumiem. Jēkaba ​​1:2–4 ir dots padoms: “Mani brāļi un māsas, uzskatiet to par tīru prieku, kad jūs saskaraties ar dažādiem pārbaudījumiem, jo ​​jūs zināt, ka jūsu ticības pārbaude rada neatlaidību. Lai neatlaidība pabeidz savu darbu, lai jūs būtu nobriedis un pilnīgs, un jums nekā netrūktu. Kad mēs saskaramies ar grūtībām, mēs varam pakļauties stresam vai arī mēs varam uzskatīt to par līdzekli, ar kuru Dievs var stiprināt mūsu ticību un veidot mūsu raksturu (Romiešiem 5:3–5; 8:28–29). Kad mēs novirzām savu uzmanību uz Dievu, mēs rodam mierinājumu savās bēdās un spēku izturēt (2. Korintiešiem 1:3–4; 12:9–10).



Neatkarīgi no stresa veida mūsu dzīvē, sākumpunkts, lai to risinātu, ir Jēzus Kristus. Jēzus mums sniedz lielu iedrošinājumu Jāņa 14:1: “Jūsu sirdis lai nav nomāktas. Tici Dievam; tici arī man.' Mums Viņš ir ļoti vajadzīgs mūsu dzīvē. Mums Viņš ir vajadzīgs, jo Viņš ir vienīgais, kas var dot mums spēku tikt galā ar mūsu dzīves grūtībām. Ticība Viņam nenozīmē, ka mēs dzīvosim bez problēmām vai ka nejutīsimies stresa pārvarēti savā dzīvē. Tas vienkārši nozīmē, ka dzīve bez Jēzus Kristus padara stresa pārvarēšanu par neiespējamu un bieži vien novājinošu uzdevumu.



Ticēšana noved pie uzticēšanās. Salamana Pamācības 3:5-6 mums saka: 'Paļaujieties uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujieties uz savu prātu. Visos savos ceļos atzīsti viņu, tad viņš taisnos tavas takas. Paļaušanās uz “savu izpratni” bieži vien nozīmē pieņemt pasaules veidus, kā mazināt stresu — tādas lietas kā alkohols vai narkotikas vai neprātīga izklaide. Tā vietā mums ir jāuzticas Viņa Vārdam kā mūsu galvenajam ceļvedim, lai dzīvotu bez stresa. Dāvids saka: 'Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja un izglāba mani no visām manām bailēm' (Psalms 34:4). Dāvids zināja, ka, meklējot To Kungu un daloties ar Viņu savās grūtībās, iespējams, viņš atradīs Viņa žēlastību. Tas Kungs viņam atbildēja un nomierināja.

Iespējams, neviens Rakstu fragments labāk neatspoguļo, kā tikt galā ar stresu, kā Filipiešiem 4:6-7: “Neuztraucieties ne par ko, bet visā lūgšanā un lūgšanā ar pateicību dariet Dievam zināmus jūsu lūgumus. Un Dieva miers, kas pārspēj visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. Tas Kungs liek mums ne par ko nesatraukties, bet gan lūgšanā nodot visu Viņam. Ikdienā paceļot savas nastas un rūpes svētā un taisnīgā Dieva priekšā, tas mazinās vai likvidēs stresu mūsu dzīvē. Psalms 55:22 liek mums visas savas rūpes nodot Viņam, jo ​​Viņš mūs atbalstīs un nekad nepievils (skat. arī 1. Pētera 5:6–7). Jēzus Kristus piedāvā mieru, ja mēs nākam pie Viņa ar savām bažām un raizēm. 'Mieru es jums atstāju; savu mieru es tev dodu. Ne tā, kā pasaule dod, es dodu jums. Jūsu sirdis lai nebīstas un nebīstas” (Jāņa 14:27).

Visu veidu stress ir dabiska dzīves sastāvdaļa (Ījaba 5:7, 14:1; 1. Pētera 4:12; 1. Korintiešiem 10:13). Bet tas, kā mēs ar to tiksim galā, ir atkarīgs no mums. Ja mēs izvēlamies mēģināt to izdarīt paši, mēs neatradīsim ilgstošu atvieglojumu. Vienīgais veids, kā mēs varam konsekventi un veiksmīgi tikt galā ar stresu, ir ar Jēzu Kristu. Pirmkārt, mums jātic Viņam. Otrkārt, mums ir jāuzticas Viņam un jāpakļaujas Viņam. Mums ir jāuzticas, ka Viņš darīs to, kas ir pareizi, jo Viņa ceļi mums vienmēr ir vislabākie. Nepaklausība un grēks var radīt stresu un atdalīt mūs no vienīgā miera un prieka līdzekļa. Paklausot Viņa baušļiem, mēs gūstam patiesa gandarījuma svētības no mīlošā Dieva. Visbeidzot, mums katru dienu jāmeklē Viņa miers, piepildot savu prātu ar Viņa Vārdu, paceļot visas lietas Viņam lūgšanā un bijībā un bijībā sēžot pie Viņa kājām. Tikai ar Viņa žēlastību, žēlastību un mīlestību var tikt galā ar stresu mūsu dzīvē.



Top