Ko Bībele saka par sāpēm?

Atbilde



Vārds sāpes vai kāda tā forma Rakstos parādās vairāk nekā 70 reizes. Vārda pirmais lietojums izskaidro sāpju izcelsmi dzemdībās: Sievietei Viņš teica: 'Es ļoti vairosu tavas sāpes dzemdībās, Sāpēs tu dzemdēsi bērnus; Tomēr tu ilgosies pēc sava vīra, un viņš valdīs pār tevi.” (1. Mozus 3:16, NASB). Šeit konteksts ir tāds, ka Ādams un Ieva bija grēkojuši, un dzemdību sāpes ir viena no grēka sekām. Grēka dēļ visa zeme tika nolādēta, un tā rezultātā ienāca nāve (Romiešiem 5:12). Tātad var secināt, ka sāpes ir viens no daudzajiem pirmgrēka rezultātiem.



Lai gan Bībelē tas nav īpaši norādīts, medicīniski mēs zinām, ka sāpes ir dāvana. Bez tā mēs nezinātu, kad mums nepieciešama medicīniskā palīdzība. Patiesībā sāpju trūkums ir viena no problēmām, kas saistītas ar lepru. Bērni nekad neuzzinās, ka pieskaršanās karstai plīts ir slikta ideja, kā arī mēs netiktu brīdināti par bīstamu veselības stāvokli bez ar to saistītajām sāpēm. Garīgi runājot, vienu no sāpju priekšrocībām ir izteicis Jēkabs: Uzskatiet to par prieku, mani brāļi, kad jūs saskaraties ar dažādiem pārbaudījumiem, zinot, ka jūsu ticības pārbaude rada izturību (Jēkaba ​​1:2-3). Saskaņā ar Jēkaba ​​teikto, kad mēs izturam sāpīgus pārbaudījumus, mēs varam priecāties, apzinoties, ka Dievs mūsos darbojas, lai radītu izturību un Kristum līdzīgu raksturu. Tas attiecas uz garīgām, emocionālām un garīgām sāpēm, kā arī uz fiziskām sāpēm.





Sāpes sniedz arī iespēju piedzīvot Dieva žēlastību. Padomājiet par Pāvila teikto: Un Viņš man ir sacījis: 'Tev pietiek ar Manu žēlastību, jo nespēkā spēks ir pilnīgs.' Tāpēc es ar prieku lielīšos ar savām vājībām, lai Kristus spēks mājotu es (2. Korintiešiem 12:9). Pāvils runāja par ērkšķi viņa miesā, kas viņu satrauca. Mēs nezinām, kas tas bija, bet šķita, ka Pāvilam tas bija sāpīgi. Viņš saprata, ka Dieva žēlastība viņam tika dota, lai viņš varētu izturēt. Dievs saviem bērniem dos žēlastību izturēt sāpes.



Bet patiesi labā ziņa ir tā, ka Jēzus nomira mūsu vietā par mūsu grēkiem: jo arī Kristus nomira par grēkiem vienreiz par visām reizēm, taisnais par netaisnajiem, lai Viņš, miesā nonāvēts, vestu mūs pie Dieva, bet atdzīvināts garā (1. Pētera 3:18). Caur ticību Jēzum Kristum Dievs ticīgajam dāvā mūžīgo dzīvību un visas tajā ietvertās svētības. Viens no tiem ir Viņš noslaucīs visas asaras no viņu acīm; un nāves vairs nebūs; vairs nebūs ne sēru, ne raudu, vai sāpes ; pirmās lietas ir pagājušas (Atklāsmes 21:4, izcēlums pievienots). Sāpes, ko mēs piedzīvojam kā dabiska dzīves sastāvdaļa kritušajā, grēka nolādētajā pasaulē, paliks pagātnē tiem, kuri ticībā Kristum pavada mūžību debesīs kopā ar Viņu.



Rezumējot, lai gan sāpes nav patīkamas, mums par tām jāpateicas Dievam, jo ​​tās brīdina mūs, ka mūsu ķermenī kaut kas nav kārtībā. Turklāt tas liek mums pārdomāt grēka šausmīgās sekas un būt ārkārtīgi pateicīgiem Dievam, ka viņš ir radījis ceļu, lai mēs tiktu izglābti. Kad cilvēkam ir sāpes, tas ir lielisks laiks apzināties, ka Jēzus mūsu labā pacieta mokošas emocionālas un fiziskas sāpes. Nav sāpju, kas varētu tuvoties Jēzus krustā sišanas šausminošajiem notikumiem, un Viņš šīs sāpes cieta labprātīgi, lai mūs izpirktu un pagodinātu Savu Tēvu.