Ko Bībele saka par ekstrasensoro uztveri (ESP)?

Atbilde



Ekstrasensorā uztvere (ESP), kas pazīstama arī kā sestā maņa vai otrā redze, tiek definēta kā spēja uztvert informāciju garīgi, caur prātu, nevis ar fiziskajām maņām. Intuīcija, telepātija, psihometrija, gaišdzirdība, gaišredzība un iepriekšēja vai retrokognitīva spēja ir visas psihiskās spējas, kas ietilpst ESP definīcijā. Zinātniskā sabiedrība lielākoties noraida ESP leģitimitāti, jo trūkst pierādījumu bāzes, uzticamu eksperimentālo metožu vai pat teorijas, kas to izskaidrotu. Kā kristieši mēs varam griezties pie Bībeles, lai meklētu atbildes par to, kā mums būtu jāreaģē uz šķietamo ESP eksistenci, ja vispār jāreaģē.



Bībele atzīst, ka ir garīga sfēra, ar kuru mēs varam mijiedarboties, un ir garīgi ļaunuma spēki, pret kuriem mums jācīnās (Efeziešiem 6:12). Bet Dieva ļaudis tiek brīdināti nemeklēt gudrību vai piedalīties garīgā darbībā neatkarīgi no Dieva (3. Mozus 19:31; 20:27). Dieva Svētais Gars sniedz vadību, pārliecina par grēku un sniedz mierinājumu kristieša sirdij un prātam (Romiešiem 8:9–11; Jāņa 16:13). Tā nav ESP, bet gan Dieva klātbūtne mūsos. Ticīgā saikni ar Dievu nedrīkst jaukt ar cilvēka psihiskām spējām.





Ja zinātne bez šaubām varētu pierādīt ESP, mēs joprojām varētu būt pārliecināti, ka tas nebūtu no Dieva, bet gan no dēmoniskiem spēkiem (2. Korintiešiem 11:13–15). Apgalvot par ESP spējām ir muļķība un Dieva augstākā spēka un autoritātes noraidīšana (skat. 2. Laiku 33:6). Dēmoni ir īsti, un pēc būtības tie ir meļi: vēlākos laikos daži atkāpsies no ticības, nododoties viltīgiem gariem un dēmonu mācībām (1. Timotejam 4:1). Kristiešiem jābūt piesardzīgiem, lai netiktu maldināti viltus gudrības, viltus priekšstati un maldinošas vīzijas. ESP, intuīcija, emocionālie iespaidi vai balsis galvā nevar aizstāt Dieva Vārdu. Mums ir jānoraida viss, kas mazina Dieva īpašo atklāsmi Bībelē (1. Pētera 5:8; 2. Timotejam 3:16–17).



Tā vietā, lai paļautos uz mistiskām, psihiskām spējām, piemēram, ESP, kristiešiem vajadzētu paļauties uz Dieva gudrību un spēku (Jesajas 8:19–20; Jēkaba ​​1:5; Psalms 28:7). Dievs ir runājis, un Viņš ir runājis skaidri (Mihas 6:8). Psalmu sacerētājs lūdza: Atver manas acis, lai es ieraudzītu brīnišķīgas lietas Tavā bauslībā (Psalms 119:18). Mums nepieciešamā uztvere ir tikai ekstrasensora tādā nozīmē, ka tā nāk no Dieva, un uztveres mērķis ir saprast mūžīgo, nemainīgo, rakstīto Dieva Vārdu.



Ticīgajiem nevajadzētu mēģināt attīstīt savas ESP prasmes vai alkst pēc mistiskām zināšanām, izņemot to, ko Dievs ir devis savā Vārdā. Mums ir jāattīsta līdzība Kristum un izsalkums pēc taisnības (Mateja 5:6). Mums jācenšas kļūt par labiem Tā Kunga kalpiem, kam nav nekā kopīga ar necienīgām, savtīgām vai okultām darbībām. Mums ir jāmācas dievbijībai, paklausot Kristum, jo ​​dievbijība nāk par labu gan pašreizējai, gan arī turpmākajai mūžīgajai dzīvei (1. Timotejam 4:7–8; Jēkaba ​​4:7).