Ko Bībele saka par empātiju?

Atbilde



Svētie Raksti norāda uz empātijas kvalitāti, ko mēs redzam vairākos Bībeles stāstījumos. Empātija ir spēja izjust citas personas jūtas, domas vai attieksmi. Apustulis Pēteris ieteica kristiešiem būt līdzcietīgiem vienam pret otru; mīliet kā brāļus, esiet sirsnīgi, esiet pieklājīgi (1. Pētera 3:8, NKJV). Arī apustulis Pāvils mudināja empātiju, mudinot kristiešu biedrus priecāties kopā ar tiem, kas priecājas; sērojiet kopā ar tiem, kas sēro (Romiešiem 12:15).



Empātija ir saistīta ar līdzjūtību, bet ir šaurāka fokusā un parasti tiek uzskatīta par daudz personiskāku. Līdzjūtība, līdzjūtība un empātija ir saistīta ar aizraušanos (jūtu) pret citu cilvēku viņa vai viņas ciešanu dēļ. Patiesa empātija ir sajūta, ka patiesībā piedalies cita ciešanās.





Apustulis Jānis jautāja: Ja kādam ir materiālas mantas un viņš redz brāli vai māsu trūkumā, bet viņam nav žēl, kā tad var būt Dieva mīlestība šajā cilvēkā? (1. Jāņa 3:17). Žēlums šajā pantā ir saistīts ar empātiju, un abiem ir nepieciešama rīcība. Kā kristiešiem mums ir pavēlēts mīlēt savu tuvāko un ļoti mīlēt ticības biedrus (Mateja 22:39; 1. Pētera 4:8). Lai gan mēs plānojam mīlēt viens otru, mēs bieži palaižam garām iespējas atvieglot citu sāpes. Tas varētu būt tāpēc, ka mēs nezinām citu vajadzības; vai varbūt mēs nepraktizējam empātiju. Empātija ir atslēga, kas var atslēgt durvis uz mūsu laipnību un līdzjūtību.



Bībelē ir vairāki empātijas piemēri darbībā. Jēzus vienmēr bija jutīgs pret citu nožēlojamo stāvokli. Matejs mums stāsta, kā Jēzus, redzot pūļus, . . . jutās pret viņiem līdzjūtīgi, jo viņi bija nomocīti un bezpalīdzīgi kā avis bez gana (Mateja 9:36). Citā reizē Jēzus novēroja kādu atraitni, kas gatavojās apglabāt savu vienīgo dēlu. Sajūtot viņas sāpes (NLT saka, ka Jēzus sirds pārplūda ar līdzjūtību), Viņš tuvojās bēru gājienam un augšāmcēla jauno vīrieti (Lūkas 7:11–16). Dzīvojot cilvēka dzīvi, mūsu Kungs var just līdzi visām mūsu vājībām, un arī to dara (skat. Ebrejiem 4:15).



Vārds līdzjūtība apraksta Dieva dziļo žēlastību. Dievs ir vislabākais empātijā: Viņš zina, kā mēs tiekam veidoti, viņš atceras, ka esam putekļi (Psalms 103:14). Viņš personīgi izjūt savas tautas sāpes: Tu seko līdzi visām manām bēdām. Tu savā pudelē esi savācis visas manas asaras. Jūs katru esat ierakstījis savā grāmatā (Psalms 56:8, NLT). Cik mierinoši ir zināt, ka Dievs pieraksta visas mūsu asaras un visas mūsu cīņas! Cik labi atcerēties Dieva aicinājumu nodot visas savas rūpes Viņam, jo ​​Viņš rūpējas par jums (1. Pētera 5:7)!