Ko Dievs radīja otrajā radīšanas dienā?

Atbilde



Otrajā radīšanas dienā (1. Mozus 1:7–8) Dievs radīja debesis, kas Bībelē ir aprakstītas kā plašums (ESV), velve (NIV) vai debesis (KJV). Tas Kungs jau bija radījis ūdeni pirmajā radīšanas dienā, bet pēc tam ar velvi atdala ūdeni no ūdens otrajā dienā. Parādīdams Savu spēku, Dievs radīja debesis: Un Dievs sacīja: 'Lai top ūdeņu vidū klajums un lai tas šķir ūdeņus no ūdeņiem' (1. Mozus 1:6, ESV).



Ebreju vārds, kas apzīmē plašumu, ir Raqia , kas var attiekties uz paplašinātu virsmu vai (šķietami) redzamo debess arku ( Strongas izsmeļošā saskaņa ). 1. Mozus grāmatā 1:6 Dieva radītais plašums kalpo tam, lai atdalītu ūdeni zem velves no ūdens virs tās. Šķiet, ka tā ir mājiens uz ūdens ciklu: zem debesīm eksistē sauszemes (un pazemes) ūdens, savukārt ūdens tvaiki un ūdens mākoņu veidā paceļas virs, ko no virszemes ūdens atdala gaisa izplatība. Vēlāk, ceturtajā radīšanas dienā, Dievs ieliek gaismas debess velvē (1. Mozus 1:14). Šis ir vienkāršs apraksts par to, kā debesīs parādās saule, mēness un zvaigznes.





Nojumes teorija uzskata, ka Bībeles atsauce uz ūdeņiem virs velves norāda, ka kādreiz virs atmosfēras zemi apņēma ūdens nojume. Šis ūdens cietā, šķidrā vai gāzveida veidā palika vietā līdz Noas dienas kataklizmai, kad tika atvērtas debesu slūžas (1. Mozus 7:11), un nojume sabruka uz zemes. Saskaņā ar nojumes teoriju ūdens slānis virs debess slāņa nodrošināja zemes iemītniekiem siltumu, filtrēja kaitīgo starojumu un veicināja cilvēku ilgmūžību pirms Noasa plūdiem.



Neatkarīgi no cilvēka skata uz ūdeņiem virs debess plašuma, Dieva spēks bija pilnībā redzams otrajā radīšanas dienā. Tāpat kā citās radīšanas dienās, Tas Kungs pavēl lietām pastāvēt, sakot: Lai notiek. Katru reizi, kad skatāmies debesīs, mums ir atgādinājums par Dieva milzīgo gudrību un spēku.