Ījaba grāmatas kopsavilkums

Autors: Ījaba grāmatā nav konkrēti minēts tās autors. Visticamākie kandidāti ir Ījabs, Ēlihus, Mozus un Salamans.






Rakstīšanas datums: Ījaba grāmatas autorības datumu noteiktu Ījaba grāmatas autors. Ja autors būtu Mozus, datums būtu aptuveni 1440. gads p.m.ē. Ja autors būtu Zālamans, datums būtu aptuveni 950. gads p.m.ē. Tā kā mēs nezinām autoru, mēs nevaram zināt rakstīšanas datumu.



Rakstīšanas mērķis: Ījaba grāmata palīdz mums saprast sekojošo: Sātans nevar sagādāt mums finansiālu un fizisku iznīcināšanu, ja vien tas nav ar Dieva atļauju. Dievam ir vara pār to, ko sātans var un ko nevar darīt. Tas pārsniedz mūsu cilvēka spēju saprast, kāpēc ir visas pasaules ciešanas. Ļaunie saņems savu taisnīgo nodevu. Mēs nevaram vienmēr vainot ciešanas un grēku savā dzīvesveidā. Ciešanas dažreiz var tikt atļautas mūsu dzīvē, lai attīrītu, pārbaudītu, mācītu vai stiprinātu dvēseli. Dievam pietiek, un Viņš ir pelnījis un lūdz mūsu mīlestību un uzslavu visos dzīves apstākļos.



Galvenie panti





Ījaba 1:1: “Ucas zemē dzīvoja kāds vīrs, vārdā Ījabs. Šis cilvēks bija nevainojams un taisns; viņš baidījās no Dieva un vairījās no ļauna.



Ījaba 1:21: “Kails es iznācu no savas mātes miesām un kails es aiziešu. Tas Kungs deva, un Tas Kungs ir atņēmis; lai tiek slavēts Tā Kunga vārds!

Ījaba 38:1-2: Tad Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras. Viņš sacīja: 'Kas ir tas, kas aptumšo manus padomus ar vārdiem bez atziņas?'

Ījaba 42:5-6: Manas ausis par tevi dzirdēja, bet tagad manas acis tevi ir redzējušas. Tāpēc es nicinu sevi un nožēloju grēkus putekļos un pelnos.

Īss kopsavilkums: Ījaba grāmata sākas ar ainu debesīs, kur sātans nāk, lai apsūdzētu Ījabu Dieva priekšā. Viņš uzstāj, ka Ījabs kalpo tikai Dievam, jo ​​Dievs viņu aizsargā un meklē Dieva atļauju pārbaudīt Ījaba ticību un lojalitāti. Dievs dod Savu atļauju, tikai noteiktās robežās. Kāpēc taisnie cieš? Šis ir jautājums, kas tiek uzdots pēc tam, kad Ījabs zaudē ģimeni, bagātību un veselību. Trīs Ījaba draugi Elifazs, Bildads un Cofars ierodas, lai viņu mierinātu un apspriestu viņa satriecošo traģēdiju sēriju. Viņi uzstāj, ka viņa ciešanas ir sods par grēku viņa dzīvē. Tomēr Ījabs visu šo laiku paliek uzticīgs Dievam un apgalvo, ka viņa dzīve nav bijusi grēka dzīve. Ceturtais vīrs Ēlihus saka Ījabam, ka viņam jāpazemojas un jāpakļaujas Dieva pārbaudēm, lai šķīstītu viņa dzīvi. Visbeidzot, Ījabs apšauba pašu Dievu un iegūst vērtīgas mācības par Dieva suverenitāti un nepieciešamību pilnībā uzticēties Tam Kungam. Pēc tam Ījabam tiek atjaunota veselība, laime un labklājība, kas pārsniedz viņa iepriekšējo stāvokli.

Prognozes: Ījabam pārdomājot sava posta cēloni, viņam prātā ienāca trīs jautājumi, uz kuriem visiem ir atbildes tikai mūsu Kungā Jēzū Kristū. Šie jautājumi ir atrodami 14. nodaļā. Pirmkārt, 4. pantā Ījabs jautā: “Kas var atnest šķīstu no nešķīstā? Neviens!?' Ījaba jautājums nāk no sirds, kas apzinās, ka tas nevar iepriecināt Dievu vai kļūt attaisnots Viņa acīs. Dievs ir svēts; mēs neesam. Tāpēc starp cilvēku un Dievu pastāv liela plaisa, ko izraisa grēks. Bet atbilde uz Ījaba nomocīto jautājumu ir atrodama Jēzū Kristū. Viņš ir samaksājis sodu par mūsu grēkiem un apmainījis to pret Savu taisnību, tādējādi padarot mūs pieņemamus Dieva acīs (Ebrejiem 10:14; Kolosiešiem 1:21-23; 2. Korintiešiem 5:17).

Otrais Ījaba jautājums: “Bet cilvēks mirst un guļ sagāzies; Cilvēks beidzas, un kur viņš ir? (10.) ir vēl viens jautājums par mūžību un dzīvību un nāvi, uz kuru atbild tikai Kristū. Ar Kristu atbilde uz jautājumu “kur viņš ir?” ir mūžīgā dzīve debesīs. Bez Kristus atbilde ir mūžība ārējā tumsā, kur valda raudāšana un zobu griešana (Mateja 25:30).

Trešais Ījaba jautājums, kas atrodams 14. pantā, ir, ja cilvēks nomirst, vai viņš atkal dzīvos? Atkal atbilde ir atrodama Kristū. Mēs patiešām atkal dzīvojam, ja esam Viņā. Kad iznīcīgais ir ietērpts neiznīcībā un mirstīgais ar nemirstību, tad piepildīsies rakstītais teiciens: ‘Nāve ir aprijusi uzvarā.’ ‘Kur, nāve, ir tava uzvara? Kur, nāve, ir tavs dzelonis?’ (1. Korintiešiem 15:54-55).

Praktisks pielietojums: Ījaba grāmata mums atgādina, ka aizkulisēs notiek “kosmisks konflikts”, par kuru mēs parasti neko nezinām. Bieži vien mēs brīnāmies, kāpēc Dievs kaut ko pieļauj, un apšaubām vai šaubāmies par Dieva labestību, neredzot pilnu ainu. Ījaba grāmata māca mums uzticēties Dievam jebkuros apstākļos. Mums ir jāuzticas Dievam, ne tikai tad, kad mēs nesaprotam, bet arī JO nesaprotam. Psalmu sacerētājs mums saka: Dieva ceļš ir pilnīgs (Psalms 18:30). Ja Dieva ceļi ir nevainojami, tad mēs varam paļauties, ka viss, ko Viņš dara un ko Viņš atļauj, arī ir pilnīgs. Mums tas var šķist neiespējami, taču mūsu prāts nav Dieva prāts. Tā ir taisnība, ka mēs nevaram pilnībā izprast Viņa prātu, kā Viņš mums atgādina: jo manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav mani ceļi, saka Tas Kungs. Jo kā debesis ir augstākas par zemi, tā mani ceļi ir augstāki par jūsu ceļiem un manas domas par jūsu domām (Jesaja 55:8-9). Tomēr mūsu pienākums pret Dievu ir paklausīt Viņam, uzticēties Viņam un pakļauties Viņa gribai neatkarīgi no tā, vai mēs to saprotam vai ne.