Vai kristietim vajadzētu apsvērt iespēju veikt svara zaudēšanas/kuņģa šuntēšanas operāciju?

Vai kristietim vajadzētu apsvērt iespēju veikt svara zaudēšanas/kuņģa šuntēšanas operāciju?

Ir daudz faktoru, kas jāņem vērā, kad runa ir par to, vai kristietim vajadzētu veikt svara zaudēšanas/kuņģa šuntēšanas operāciju. Vissvarīgākais faktors ir tas, vai operācija ir droša. Otrs faktors ir tas, vai operācija būs efektīva, lai palīdzētu personai zaudēt svaru. Trešais faktors ir tas, vai persona var atļauties operāciju. Ceturtais faktors ir tas, vai persona vēlas veikt dzīvesveida izmaiņas, kas nepieciešamas veiksmīgai svara zaudēšanai.

Atbilde





Meklējot atbildi uz jautājumiem, kas nav skaidri minēti Bībelē, mēs varam un mums ir jādomā no Svētajiem Rakstiem. Tas nozīmē, ka mēs varam atrast principus, ko varam piemērot katrā dzīves situācijā, salīdzinot Svētos Rakstus ar Svētajiem Rakstiem kontekstā. Acīmredzot, kad tika rakstīta Bībele, kuņģa apvedceļa operācija nebija problēma. Tāpēc šī ir joma, ko mēs sauktu par “apšaubāmu”, jo nav skaidra “tev vai nedrīkst”, lai mēs varētu pievērsties. Plānveida operācija nav nepārprotami 'grēks'. Jautājums ir, kāds ir mērķis un vai gala rezultātam būs tāda ietekme, kas tuvinās mūs Dievam un pagodinās Viņu mūsu dzīvē? Citiem vārdiem sakot, kā šī operācija ietekmēs mūsu personīgās attiecības ar Dievu?



Ir vairāki principi, kurus mēs varētu pieminēt, kas varētu mums palīdzēt pieņemt lēmumu. Tomēr viena lieta ir ļoti svarīga. Neviens no mums nevar pateikt citam no jauna piedzimušam ticīgajam, ko viņam vajadzētu vai nevajadzētu darīt ar savu ķermeni, ja Raksti īpaši nerunā par šo jautājumu. Tas ir starp ticīgo un Kungu. Mēs varam pētīt, meklēt principus un tos izklāstīt, bet tas, kā viņš šos principus pielieto savā dzīvē, ir atkarīgs no katra ticīgā. Ticīgie stāv tikai Kunga priekšā. Atdzimušie ticīgie ir pavēlēti, un viņi patiešām var izvēlēties nākt līdzās, lai viens otru mierinātu, sniegtu padomu un uzmundrinātu, taču mēs nevaram izdarīt citu izvēli viņu vietā.



Viens svarīgs jautājums šeit ir staigāšana ticībā. Ja cilvēks savā prātā nav pilnībā pārliecināts, ka rīcība ir pareiza un nav grēcīga, tad mums kā ticīgajiem ir jānomaldās taisnības pusē. Romiešiem 14:23 saka, ka 'viss, kas nav no ticības, ir grēks.' Citiem vārdiem sakot, ja mūsu prātā ir pārliecība, ka tas, ko mēs darām, ir grēks, tad mums tas ir grēks. Tāpēc, runājot par lietām, par kurām mums nav skaidru baušļu, mums vispirms ir jāizdara izvēle paklausīt ticībā. Tomēr teiksim skaidri, ka mēs nerunājam par pārmērīgu vainas apziņu par rīcību. Drīzāk svarīga ir gudrības 'klusā balss' — Gara dāvana, nevis mūsu ienaidnieka apsūdzības, kas cenšas mūs padarīt verdzībā. Ja mēs ejam ticībā un esam sadraudzībā ar To Kungu, tad mums nav jāuztraucas par to, ka esam Dieva gribā — Dieva griba mūs vienmēr atrod. Un atbilde būs skaidra un nav vainas apziņas dubļaina. Svētais Gars mūs nekad neapsūdz; drīzāk Viņš mūs pārliecina un pārliecina, ka mēs izvēlamies staigāt paklausībā (Jāņa 16:12-14). Spilgtā apsūdzības balss vienmēr ir no mūsu ienaidnieka (Atklāsmes 12:10).





Kā no jauna piedzimuši ticīgie mēs varam brīvi darīt visu, ko vēlamies Svēto Rakstu robežās. Apustulis Pāvils to ļoti skaidri norāda divos 1. vēstules korintiešiem rakstvietās. “Man viss ir pieļaujams”, bet ne viss ir izdevīgs. ‘Man viss ir atļauts’, bet es ne ar ko netikšu valdīts’ (1. Korintiešiem 6:12). Apustulis šajā fragmentā māca, ka žēlastība dara mūs brīvus Kristū. Tomēr mums ir jāizdara izvēle saskatīt, kas ir “lietderīgs” vai ērts, kas “audzina” vai ceļ mūs garīgi, un neļaut tam, ko mēs darām, kontrolēt mūsu dzīvi. Vienīgais, kam būtu jākontrolē no jauna piedzimušā ticīgā dzīve, ir Gara auglis (Galatiešiem 4:22-23). Citiem vārdiem sakot, tikai tāpēc, ka mēs varam kaut ko darīt, tas nenozīmē, ka mums vajadzētu. Atkal, svarīgajam kritērijam ir jābūt tam, kas ir labvēlīgs mūsu personīgajām attiecībām ar To Kungu.



Kā no jauna piedzimušiem ticīgajiem mums ir jābūt uzticīgiem pārvaldniekiem visās mūsu dzīves jomās (1. Korintiešiem 4:2). Tas ietver mūsu ķermeni. Mums ir jābūt mēreniem visās lietās un mums ir jādara 'viss', lai celtu godu Dievam (1. Korintiešiem 10:31). Pārmērīgs svars noteikti ir veselības problēma. Tomēr ir jāpārbauda sirds attieksme, kas veicina vēlmi zaudēt svaru. Būt uzticīgam pārvaldniekam nozīmē stāstīt sev patiesību. Mēs varam mēģināt maldināt sevi, bet, kad mēs nonākam pie savas svara problēmas būtības, realitāte ir tāda, ka, ja vien mums nav patiesas medicīniskas problēmas, kas izraisa lieko svaru, mēs pieņemam vai zaudējam svaru pēc savas izvēles. Katrai mūsu izvēlei ir sekas. Būt uzticamam pārvaldniekam nozīmē darīt visu savaldīgi un ļaut Svētajam Garam, nevis ēdienam, kontrolēt mūsu dzīvi.

Ņemot vērā šos principus, mēs varam nonākt pie dažām būtiskām patiesībām. Pirmkārt, mums nav jāstaigā pēc jūtām, bet gan ticībā. Otrkārt, mums visās lietās jābūt mēreniem un jācenšas darīt to, kas nesīs godu Dievam mūsu dzīvē. Treškārt, mums ir jābūt uzticīgiem pārvaldniekiem visam, ko Dievs mums ir devis. Izvēle veikt kuņģa operāciju ir nopietns jautājums. Tā ir plānveida operācija, un jebkurai operācijai ir savs risku kopums. Kad kāds izdara izvēli, vai turpināt šo rīcību, viņam ir jāizpēta sava sirds, izmantojot Bībeles principus, jāveic kāda izmeklēšana, patiesi jāsarunājas ar ārstiem un jāpaļaujas, ka Dievs atklās pareizo izvēli. Tāpēc es jūs, brāļi, aicinu, ņemot vērā Dieva žēlsirdību, upurēt savus miesus kā dzīvus, svētus un Dievam tīkamus upurus — tas ir jūsu garīgais pielūgsmes akts. Nepieskaņojieties vairs šīs pasaules paraugam, bet transformējieties, atjaunojot savu prātu. Tad tu varēsi pārbaudīt un apstiprināt, kāda ir Dieva griba — viņa labā, patīkamā un pilnīgā griba.” (Romiešiem 12:1-2).



Top