Vai Jaunā perspektīva par Pāvilu ir Bībele?

Atbilde



Ikreiz, kad rodas jauns skatījums uz kādu Bībeles doktrīnu, sarkanajiem karogiem vajadzētu nolaisties, brīdinot kristiešus par iespējamām briesmām. Daudzos gadījumos šādas jaunas idejas, mācības vai perspektīvas nemaz nav jaunas. Tie drīzāk ir tie paši vecie meli no Ēdenes dārza, kad Sātans pirmo reizi apšaubīja Dieva Vārdu: vai Dievs tiešām saki... (1. Mozus 3:1). Šajā ziņā Jaunais Pāvila skatījums ir sens, jo tas mēģina noliegt to, ko Svētie Raksti skaidri māca un ko kristieši ir pieņēmuši gadsimtiem ilgi. Jaunā Pāvila perspektīva nav Bībeliska, un šķiet, ka tas ir mēģinājums no jauna definēt un pat noliegt galvenās Bībeles doktrīnas, kas ir kristīgās ticības pamats.



Taču diemžēl mācības, ko izplata daži, kuri aizstāv Pāvila jauno perspektīvu, iegūst arvien lielāku popularitāti pat evaņģēlisko baznīcu vidū, neskatoties uz to, ka daži no tās vadošajiem atbalstītājiem ir liberāli Jaunās Derības zinātnieki no laicīgām universitātēm. Vispazīstamākais Pāvila jaunās perspektīvas atbalstītāju vidū ir N.T. Raits, ievērojams Bībeles zinātnieks un Anglikāņu baznīcas bīskaps, kura grāmatas, šķiet, ietekmē šīs apgrūtinošās mācības izplatību evaņģēliskajās baznīcās.





Šīs mācības būtība ir tāda, ka simtiem, ja ne tūkstošiem gadu kristieši ir nopietni pārpratuši apustuli Pāvilu un viņa mācības — tādējādi vajadzību pēc jauna skatījuma uz Pāvilu. Ideja, ka šie pēdējo dienu zinātnieki ir tik gudri, ka var izdomāt pareizo skatījumu uz Pāvilu, kad Bībeles pētnieki no Kristus laikiem to nevarēja izdarīt, ir balstīta uz pārdrošību un pat robežu augstprātību. Jaunā Pāvila perspektīva neatšķiras no Jēzus semināra grupas, kas pirms vairākiem gadiem nolēma, ka var noteikt, ko Jēzus patiesībā teica, un neteica, balsojot par to, kuri Kristus vārdi Bībelē ir jāpiedēvē Viņam un kuri nē. Šāda veida gudrākas par visiem attieksmes netiešajai augstprātībai vajadzētu būt skaidrai, kad viņi apgalvo, ka kristieši gandrīz 2000 gadu ir kļūdījušies attiecībā uz Pāvilu.



Pāvilam ir četri New Perspective pamatprincipi. Pirmkārt, ir pārliecība, ka kristieši nepareizi saprot pirmā gadsimta jūdaismu. Viņi saka, ka Pāvils necīnījās pret ebrejiem, kuri propagandēja paštaisnuma reliģiju un uz darbiem balstītu pestīšanu, un ka farizeji nebija likumdevēji. Tomēr Bībele farizejus apraksta kā tos, kuri atstāja novārtā svarīgākās bauslības lietas: taisnīgumu, žēlsirdību un uzticību, piesprādzējās ar odziņu, norijot kamieļu, un tos, kuri iztīrīja kausa un šķīvja ārpusi, bet iekšā tie ir. pilns alkatības un izdabāšanas (Mateja 23:23–25). Uzskats, ka pirmā gadsimta farizeji nebija likumdevēji un viņu reliģija nebija paštaisnuma un darbos balstīta pestīšana, ir tiešā pretrunā ar Jēzus vārdiem šajā un daudzās citās rakstvietās.



Otrs šīs viltus mācības princips ir tāds, ka Pāvilam patiešām nebija problēmu ar pestīšanas doktrīnu, ko mācīja viņa laika ebreju vadītāji. Viņa domstarpības ar viņiem bija tikai par to, kā viņi izturējās pret pagāniem, nevis par būtiskām atšķirībām par to, kā cilvēks tiek izglābts vai attaisnots svētā Dieva priekšā. Tomēr savās vēstulēs galatiešiem un romiešiem Pāvils skaidri un stingri nosodīja uz darbiem balstīto taisnības sistēmu, ko propagandēja jūdaisti, kuri mēģināja atvilināt galatiešus no patiesā evaņģēlija vēsts. Patiesībā viņš teica, ka ikviens, kurš sludina citu evaņģēliju, nevis to, ko viņš sludināja, ir jānosoda uz visiem laikiem (Galatiešiem 1:8–9). Svētie Raksti vēlreiz parāda, ka Jaunais Pāvila skatījums nav balstīts uz Svēto Rakstu liecību, bet gan ir pretrunā ar to, padarot to par nebībelisku mācību ar nopietnām sekām tiem, kas tai seko un tiek maldināti.



Trešais Pāvila mācības Jaunā skatījuma nebībeliskais princips ir tāds, ka evaņģēlijs ir par Kristus Kungu, nevis vēsts par personīgo pestīšanu un individuālu atpestīšanu no grēka nosodījuma. Protams, Kristus kundzība ir svarīga evaņģēlija patiesības daļa, bet, ja tas ir viss, kā tad tā ir labā vēsts? Neviens nevar padarīt Kristu par savas dzīves Kungu, ja tas vispirms nav šķīstīts no grēka un tajā neapdzīvo Svētais Gars. Tikai Dieva Gars var dot mums spēku ļauties Kristus kundzībai. Skaidrs, ka kristiešu cerība ir tāda, ka Kristus pirmām kārtām ir a Glābējs kuru Izpirkšanas upuris ir personīgi un pilnībā izpirkuši viņu grēkus. Tieši šī iemesla dēļ evaņģēlijs ir labā vēsts, jo tas ir Dieva spēks, lai glābtu katru, kas tic, vispirms jūdam un arī grieķim (Romiešiem 1:16).

Tas atstāj mums ceturto un visnopietnāko Pāvila mācību jaunās perspektīvas nebībelisko principu — doktrīnas par attaisnošanu ticībā noliegšanu, kas ir centrālā un neapstrīdama kristīgā doktrīna. Saskaņā ar šīs nebībeliskās mācības atbalstītāju teikto, kad Pāvils rakstīja par attaisnošanu, viņš nerunāja par personisku un individuālu taisnošanu, ar kuru vainīgais grēcinieks tiek atzīts par taisnu, pamatojoties uz viņa ticību Kristum un Kristus taisnību, kas tiek piedēvēta grēciniekam. Tā vietā viņi apgalvo, ka, kad Pāvils rakstīja par attaisnošanu, viņš runāja par to, kā var noteikt, vai cilvēks ir derības ģimenes loceklis.

Saskaņā ar N.T. Raits, Attaisnošana pirmajā gadsimtā nebija par to, kā kāds varētu nodibināt attiecības ar Dievu. Runa bija par Dieva eshatoloģisko definīciju gan nākotnei, gan tagadnei, kas patiesībā ir viņa tautas loceklis. Problēma ar šo Pāvila jaunās perspektīvas principu ir tāda, ka tā sagroza Bībeles mācību par attaisnošanu ticībā un tā vietā māca, ka Pāvila attaisnošanas doktrīna bija saistīta tikai ar pagānu stāvokli derības kopienā, nevis par vainīgu grēcinieku. tiek pasludināts tieši svētā un taisnā Dieva priekšā. Vienkārši sakot, mēs nevaram neņemt vērā vai no jauna definēt attaisnošanu un joprojām tiek uzskatīti par kristiešiem vai Bībeles. Savos rakstos N.T. Raits bieži iebilst pret Kristus piedēvēto taisnību, kas ir patiesā evaņģēlija sirds un dvēsele (2. Korintiešiem 5:21).

Tāpat kā sātans apšaubīja Dieva Vārdu Ievai, Jaunais Pāvila skatījums apšauba kristīgās ticības pamatdoktrīnas, kas atklātas Bībelē, un tādēļ Jaunā Perspektīva par Pāvilu ir jānoraida.