Kā Dieva suverenitāte un cilvēces brīvā griba darbojas kopā glābšanā?

Kad runa ir par izpratni par to, kā Dieva suverenitāte un cilvēces brīvā griba sadarbojas pestīšanā, vispirms ir svarīgi saprast brīvās gribas jēdzienu. Brīva griba, vienkārši sakot, ir indivīdu spēja izdarīt izvēli, ko neierobežo ārēji faktori. Tas nozīmē, ka indivīdiem ir tiesības izvēlēties savu rīcību, pat saskaroties ar šķēršļiem. Ņemot vērā šo definīciju, kļūst skaidrs, ka brīvā griba un Dieva suverenitāte nav viena otru izslēdzoša. Patiesībā viņi var strādāt kopā glābšanā, jo Dievs cilvēkiem dod brīvību izvēlēties, vai viņi pieņem Viņa pestīšanas piedāvājumu. Lai gan Dievs ir suverēns un Viņa pestīšanas plāns ir nemainīgs, Viņš joprojām ļauj cilvēkiem pašiem izvēlēties, vai viņi vēlas tikt glābti vai ne. Tas parāda, ka pestīšanā ir iesaistīta gan Dieva suverenitāte, gan cilvēces brīvā griba.

Atbilde





Mums nav iespējams pilnībā izprast attiecības starp Dieva suverenitāti un cilvēka brīvo gribu un atbildību. Tikai Dievs patiesi zina, kā viņi sadarbojas Viņa pestīšanas plānā. Ar šo doktrīnu, iespējams, vairāk nekā ar jebkuru citu, ir ārkārtīgi svarīgi atzīt, ka nespējam pilnībā aptvert Dieva būtību un mūsu attiecības ar Viņu. Pārāk tālu aiziešana uz kādu no pusēm rada izkropļotu pestīšanas izpratni.






Raksti skaidri norāda, ka Dievs nosaka, kurš tiks izglābts (Romiešiem 8:29; 1. Pētera 1:2). Vēstule Efeziešiem 1:4 stāsta, ka Dievs mūs izredzēja pirms pasaules radīšanas. Bībele vairākkārt raksturo ticīgos kā izredzētos (Romiešiem 8:33, 11:5; Efeziešiem 1:11; Kolosiešiem 3:12; 1. Tesaloniķiešiem 1:4; 1. Pētera 1:2, 2:9) un izredzētos (Mateja 24. :22, 31; Marka 13:20, 27; Romiešiem 11:7; 1. Timotejam 5:21; 2. Timotejam 2:10; Titam 1:1; 1. Pētera 1:1. Tas, ka ticīgie ir iepriekš nolemti (Romiešiem 8:29-30; Efeziešiem 1:5, 11) un ievēlēti pestīšanai (Romiešiem 9:11, 11:28; 2. Pētera 1:10), ir skaidrs.



Bībele arī saka, ka mēs esam atbildīgi par to, lai Kristu pieņemtu kā Glābēju. Ja mēs ticam Jēzum Kristum, mēs tiksim izglābti (Jāņa 3:16; Romiešiem 10:9-10). Dievs zina, kas tiks izglābts, un Dievs izvēlas, kurš tiks izglābts, un mums ir jāizvēlas Kristus, lai mēs tiktu izglābti. Ierobežotam prātam nav iespējams saprast, kā šie fakti darbojas kopā (Romiešiem 11:33-36). Mūsu pienākums ir nest evaņģēliju pasaulei (Mateja 28:18-20; Apustuļu darbi 1:8). Mums vajadzētu atstāt priekšzināšanu, izredzēšanu un iepriekšēju nolemšanu Dieva ziņā un vienkārši būt paklausīgiem, daloties evaņģēlijā.