Vai Dievs mani mīl?

Atbilde



Jautājums par to, vai Dievs mūs mīl – personīgi un individuāli – ir kopīgs. Ierobežotās cilvēces nosacītās mīlestības ieskauti mēs nevaram viegli saprast, ka Dievs mūs mīlētu. Mēs zinām savas kļūdas. Mēs zinām, ka Dievs ir pilnīgs un bezgrēcīgs. Mēs zinām, ka neesam. Kāpēc lai Dievs, kas ir bezgalīgs un svēts, mīlētu mūs, kas esam ierobežoti un grēcīgi? Un tomēr lielā evaņģēlija patiesība ir tāda, ka Viņš to dara! Atkal un atkal Svētie Raksti mums atgādina par Dieva mīlestību pret mums.



Vispirms Dievs radīja cilvēci pēc Sava tēla. Un Viņš to darīja ar lielu rūpību un rūpēm. Viņš izveidoja cilvēku no zemes putekļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības elpu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni... Dievs Tas Kungs lika cilvēkam iemigt dziļā miegā; un, kamēr viņš gulēja, viņš paņēma vienu no vīrieša ribām un aizklāja to ar miesu. Tad Dievs Tas Kungs izveidoja sievieti no ribas, ko viņš bija izņēmis no vīrieša, un atveda viņu pie vīra (1. Mozus 2:7, 21-22). Šeit pastāv tuvība starp Dievu un cilvēci. Ar pārējo radību Dievs tikai runāja un tā arī notika. Tomēr Dievam bija vajadzīgs laiks, lai izveidotu vīrieti un sievieti. Viņš deva viņiem varu pār zemi (skat. 1. Mozus 1:28). Dievs bija tieši saistīts ar Ādamu un Ievu. Pēc grēkā krišanas pāris slēpās no Dieva, kad Viņš nāca staigāt pa dārzu dienas vēsumā (1. Mozus 3:8). Tas nebija nekas neparasts, ka viņi runāja ar Dievu; tas bija nenormāli, ka viņi slēpās.





Attiecības ar Dievu pēc grēkā krišanas pārtrūka, bet Viņa mīlestība palika. Tūlīt pēc tam, kad Dievs ir pasludinājis lāstus grēcīgajam pārim, Svētie Raksti zīmē vēl vienu Dieva tēlu, kas mīl mīlestību. Dievs Tas Kungs Ādamam un viņa sievai izgatavoja ādas drēbes un tos apģērba. Un Dievs Tas Kungs sacīja: Cilvēks tagad ir kļuvis kā viens no mums, zinot labo un ļauno. Viņam nedrīkst ļaut pastiept savu roku un arī ņemt no dzīvības koka un ēst, un dzīvot mūžīgi.” Tāpēc Dievs Tas Kungs viņu izraidīja no Ēdenes dārza, lai strādātu zemi, no kuras viņš bija ņemts (1. Mozus grāmata). 3:21-23). Dieva darbība šeit nav atriebīga vai sodoša; tas ir aizsargājošs. Dievs ietērpa Ādamu un Ievu, lai slēptu viņu kaunu. Viņš izdzina tos no Ēdenes, lai pasargātu tos no turpmāka kaitējuma. Dievs rīkojās aiz mīlestības. Tad sāk īstenoties Dieva pestīšanas un atjaunošanas plāns — plāns, kas nav izstrādāts pēc grēkā krišanas, bet pirms radīšanas (1. Pētera 1:20). Dievs tik ļoti mīl cilvēci, ka Viņš izvēlējās mūs radīt, pat zinot sirdssāpes, ko tas viņam radīs, lai mūs atpestītu.



Ir daudz pantu, kas parāda Dieva mīlestību. Mēs varam redzēt Viņa maigumu gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Dāvids un citi psalmu sacerētāji īpaši skaidri runāja par Dieva mīlestību. Paskatieties uz 139. psalmu. Zālamana dziesma ir vēl viens lielisks mīlestības attēls. Dieva mīlestība ir redzama pat izraēliešu vēsturē, jo Viņš pastāvīgi saglabāja palieku un lūdza Savu tautu paklausīt un dzīvot. Dievs tiek uzskatīts par taisnīgu, bet arī žēlsirdīgu. Viņš ir maigs. Viņš ir greizsirdīgs uz saviem ļaudīm, vēlas, lai attiecības tiktu atjaunotas.



Dažkārt mēs skatāmies uz Veco Derību un domājam, ka Dievs mīl cilvēkus tikai kā tautu, nevis kā indivīdus. Taču ir svarīgi atcerēties, ka Rute, Hagara, Dāvids, Ābrahāms, Mozus un Jeremija bija individuāli. Dievs ienāca katra viņu dzīvē un mīlēja viņus atsevišķi. Šī mīlestība kļūst acīmredzama Jēzus personā.



Dievs aprobežojās ar cilvēka ādu, lai mūs izpirktu (skat. Filipiešiem 2:5-11). Viņš ienāca mūsu pasaulē kā bērniņš, kas piedzima pieticīgā ģimenē ļoti pazemīgā veidā (Viņš pavadīja savu pirmo nakti dzīvnieku barošanas silē). Jēzus uzauga tāpat kā jebkurš bērns. Savas publiskās kalpošanas laikā Viņš bieži sadarbojās ar sabiedrības atstumtajiem. Viņš apstājās pie slimajiem. Viņš dziedināja. Viņš klausījās cilvēkos. Viņš svētīja bērnus. Viņš arī mācīja mums par Dieva mīlestību. Lūkas evaņģēlijā 13:34 ir rakstīts, ka Jēzus sauc: ak, Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti, cik bieži es esmu ilgojies sapulcināt tavus bērnus, kā vista savāc savus cāļus zem spārniem, bet tu nebiji. gribas! Tas liecina par Dieva sirds vēlmi, lai cilvēki atgrieztos pie Viņa. Viņš ilgojas pēc mums. Nevis mūs sodīt, bet mīlēt.

Iespējams, ka vislabākais Dieva mīlestības attēls ir Jēzus ciešanas un krustā sišana. Pāvils mums atgādina: redzi, tieši īstajā laikā, kad mēs vēl bijām bezspēcīgi, Kristus nomira par bezdievīgajiem. Ļoti reti kāds nomirs par taisnu cilvēku, lai gan par labu vīrieti kāds, iespējams, uzdrošinās mirt. Bet Dievs savu mīlestību pret mums parāda ar to: Kristus nomira par mums, kad mēs vēl bijām grēcinieki (Romiešiem 5:6-8). Jēzus darbs pie krusta bija skaidrs, nepārprotams mīlestības apliecinājums. Un šī mīlestība ir beznosacījuma. Mēs bijām savā sliktākajā stāvoklī, kad Kristus nomira par mums. Kas attiecas uz jums, jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos... Bet, pateicoties Viņa lielajai mīlestībai pret mums, Dievs, kas ir bagāts žēlastībā, ir darījis mūs dzīvus ar Kristu arī tad, kad bijām miruši pārkāpumos – tas ir no žēlastības. tika izglābti (Efeziešiem 2:1, 4-5).

Šī pestīšana ir padarījusi iespējamu patiesu dzīvi. Zaglis nāk tikai zagt, nogalināt un iznīcināt, sacīja Jēzus. Es esmu nācis, lai viņiem būtu dzīvība un pārpilnība (Jāņa 10:10). Dievs nav skops. Viņš vēlas izliet ar mums savu mīlestību. Tāpēc tagad nav nekāda nosodījuma tiem, kas ir Kristū Jēzū, jo caur Kristu Jēzu dzīvības Gara likums mani atbrīvoja no grēka un nāves likuma, Pāvils pasludina Romiešiem 8:1-2.

Atcerieties, ka Pāvils agrāk bija Kristus ienaidnieks. Viņš dedzīgi vajāja kristiešus. Viņš dzīvoja pēc likuma burta, nevis saprata Dieva mīlestību. Pāvils, ja viņš pat domāja par Dieva mīlestību, droši vien juta, ka Dievs nevar viņu mīlēt, ja vien viņš neievēro likumus. Tomēr Kristū viņš atrada Dieva žēlastību un pieņēma Dieva mīlestību. Viens no viņa lielākajiem Dieva mīlestības formulējumiem ir šāds: ja Dievs ir par mums, kurš gan var būt pret mums? Tas, kurš nav žēlojis Savu Dēlu, bet atdevis Viņu par mums visiem – kā gan Viņš kopā ar Viņu mums visu nedāvinās? … Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai nepatikšanas vai grūtības, vai vajāšanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai zobens? … Nē, visās šajās lietās mēs esam vairāk nekā uzvarētāji caur Viņu, kurš mūs mīlējis. Jo esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne dēmoni, ne tagadne, ne nākotne, ne kādi spēki, ne augstums, ne dziļums, ne kas cits visā radībā nespēs mūs šķirt no Dieva mīlestības, ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā (Romiešiem 8:31-32, 35, 37-39).

Tātad vienkāršā atbilde ir, jā. Jā, Dievs tevi mīl! Lai cik grūti tam būtu noticēt, tā ir patiesība.

Citi Rakstu vietas par Dieva mīlestību pret jums:

1. Jāņa 4:8 - … Dievs ir mīlestība

Efeziešiem 5:1-2 - Tāpēc sekojiet Dieva piemēram, kā mīļi bērni un ejiet mīlestības ceļu, tāpat kā Kristus mūs mīlēja un atdeva sevi par mums kā smaržīgu upuri Dievam.

Efeziešiem 5:25-27 -Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus mīlēja draudzi un nodeva sevi par viņu, lai to svētītu, šķīstīdams, mazgājot ar ūdeni caur vārdu, un pasniegtu viņu sev kā starojošu draudzi, bez traipiem un grumbām. vai jebkura cita vaina, bet svēta un nevainojama.

Jāņa 15:9-11 – Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā arī es jūs esmu mīlējis. Tagad paliec manā mīlestībā. Ja jūs paklausīsit Manām pavēlēm, jūs paliksit Manā mīlestībā, tāpat kā Es esmu paklausījis sava Tēva pavēlēm un palieku Viņa mīlestībā. Es jums to esmu sacījis, lai mans prieks būtu jūsos un lai jūsu prieks būtu pilnīgs.

1. Jāņa 3:16a -Tā mēs zinām, kas ir mīlestība: Jēzus Kristus atdeva savu dzīvību par mums.